Tomēr vasaras sezonas rādītāji gan sasniegti netiek. Gada nogale pļaujas laiks ir arī mazumtirgotājiem, un vairāki tirdzniecības centri pat 24. decembrī gatavojas strādāt līdz vēlam vakaram.
Brīvdienas Rīgā
Ja runā par tūrisma nozari, tad lielākais tūristu skaita pieplūdums Rīgā šajā laikā ir no Krievijas, īpaši no Maskavas un Sanktpēterburgas, jo pēc Jaunā gada Krievijā ir garas brīvdienas, kuras daudzas Krievijas ģimenes izvēlas pavadīt, dodoties ceļojumā, piemēram, uz Rīgu. Guna Beikerte, kas ir licencēta gide, stāsta, ka Krievijas tūristu pieplūdums turpinās vēl apmēram nedēļu pēc Jaungada. Pēc tam līdz vasarai gan ir samērā kluss laiks. Galvaspilsētas viesus interesē Ziemassvētku tirdziņš, ekskursijas pa Vecrīgu, kā arī vienas dienas izbraukumi uz Jūrmalu, Siguldu un Rundāli. Gan Beikerte, gan gide Zane Šūpulniece pārsvarā strādā ar angliski runājošiem tūristiem un teic, ka viņām šis laiks tomēr ir ievērojami klusāks nekā vasarā, jo tādu individuālo angliski runājošo tūristu, kas vēlas izmantot privātus gida pakalpojumus, skaita pieaugums tomēr neesot vērojams. Citādi ir gidiem, kas vada ekskursijas krievu valodā, jo viņiem laikā ap gadumiju darba apjoms pieaug.
To, ka Ziemassvētku laikā un ap Jauno gadu vērojams tūristu skaita pieaugums, Dienai apliecina arī Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua, kas teic, ka vērojams viesu skaita palielinājums ne tikai no Krievijas, bet arī Skandināvijas, Somijas, Itālijas un Spānijas. Lielā skaitā ierodas arī viesi no Baltijas valstīm – Lietuvas un Igaunijas. Tūristi Rīgas Tūrisma informācijas centrā visvairāk vēršas ar jautājumiem par sabiedrisko transportu, ēdināšanas iespējām, arī muzejiem un kultūras pasākumiem.
Svin svētkus pilī
Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste teic, ka gada nogalē un janvāra pirmajā nedēļā pieaug viesu noslodze galvaspilsētas naktsmītnēs un sasniedz gada vidējo rādītāju – 60%. Pēc tam līdz vasaras sezonai tie ir tiai 30–40%, bet vasarā – 80–90%. Taujāta, pēc kādas kategorijas viesnīcām gada nogalē ir vislielākais pieprasījums, Graikste stāsta, ka tas ir aptuveni vienāds visās cenu un zvaigžņu kategorijās. Viesi pārsvarā ir no Krievijas, taču netrūkst arī vācu un somu tūristu, kā arī šogad lielākā skaitā ir atpūtnieki no Baltkrievijas un Ukrainas.
Viesu pieplūdums gada nogalē līdz pat pareizticīgo Ziemassvētkiem vērojams arī Bīriņu pilī, stāsta tās direktore Solvita Muižniece. Tie ir gan vietējie Latvijas iedzīvotāji, kas izmanto brīvdienas, gan tūristi – pārsvarā no Krievijas, kā arī Lielbritānijas, kuri vēlas atpūsties Bīriņu pilī. Tur šajā laikā ir populāri rīkot arī vietējo uzņēmumu Ziemassvētku balles, gadās kādas kāzas, kur pārsvarā viens no pāra ir ārvalstnieks. Muižniece teic, ka interese par Bīriņu pili esot liela, taču, lai viesnīca zinātu, ar ko rēķināties, šajā laikā tiek pieņemti tikai garantētie rezervējumi, kas nozīmē, ka par nakšņošanu jānorēķinās jau iepriekš. Tas neesot pa prātam daudziem Krievijas tūristiem, kuriem maksājumu veikšana ar pārskaitījumu no bankas Krievijā uz Latviju prasot papildu izmaksas, tāpēc viesiem no šīs valsts vislabāk tīkot norēķināties uz vietas ar skaidru naudu. Taču, kā uzsver Muižniece, gada nogalē pils nevar atļauties rezervējumus, kuri nav garantēti ar priekšapmaksu, jo neapmaksātus pasūtījumus mēdz pēdējā brīdī atcelt. Viesiem, kas Jauno gadu sagaida Bīriņu pilī, pusnaktī tiek piedāvāts arī krāšņs salūts un uzsaukts šampanietis. Kā liecina informācija Booking.com mājaslapā, par Bīriņu pilī pavadītu Jaungada nakti nāksies šķirties no 60 eiro par divvietīgu ekonomiskās klases numuru, kura cenā iekļautas arī brokastis. Luksusa numura izmaksas ir 200 eiro par nakti.
Par 55 eiro ar iekļautām brokastīm Jaungada nakti divvietīgā numurā var sagaidīt Siguldas viesnīcā Hotel Sigulda. Gada nogalē un gadu mijā pārsvarā ir viesi no Latvijas, bet pēc Jaunā gada vērojams Krievijas tūristu pieplūdums, stāsta Hotel Sigulda pārstāve Liene Dudko. Viņa arī atzīst, ka šajā gadumijā viesu piesaistei par labu nenāk tas, ka 31. decembris un 1. janvāris iekrīt sestdienā un svētdienā, kas nozīmē, ka ir tikai divas brīvas dienas. Ja brīvdienu iegadās vairāk, arī viesu pieplūdums ir lielāks. "Mēs arī jūtam, ka Krievijā ir ekonomikas lejupslīde, kā rezultātā mazinājusies iedzīvotāju pirktspēja, jo kādreiz, pirms pāris gadiem, Krievijas viesi Jaunā gada sagaidīšanu pie mums rezervēja jau pusgadu iepriekš un bija lielāks pieprasījums. Tagad situācija ir cita, klientu no šīs valsts ir kļuvis mazāk," vērojumos dalās Dudko.
Pieprasa cienastus
Pieprasījuma pieaugums gada nogalē ir arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kafejnīcas un konditorejas Sala pārstāve Līva Liepiņa stāsta, ka viskarstākais laiks ir nedēļu pirms un nedēļu pēc Ziemassvētkiem, kad tiek pasūtīti cienasti svētkiem. "Uz Ziemassvētkiem vislielākais pieprasījums ir pēc piparkūkām un tortēm, kuras tiek pasūtītas gan eglītes, gan cimdiņu, gan sniegpārsliņu un citās svētkiem raksturīgās formās. Jāteic, ka ārzemnieki ir ļoti iecienījuši mūsu gatavoto tradicionālo angļu Ziemassvētku kēksu, kas tiek noturēts 30 dienas un ik dienu mitrināts ar rumu. Vietējie pircēji pagaidām vēl ir nedaudz atturīgi pret jauno produktu," norāda Liepiņa.
Savukārt uz Jauno gadu visvairāk tiek pasūtīti pīrādziņi, kas ir topā arī korporatīvo klientu pasūtījumos. Uzņēmumi saviem svētku laika pasākumiem arī labprāt izmanto iespēju cienastus pasūtīt Salas mājaslapā. Salas pārstāve teic, ka pieprasījuma līkni ietekmē arī tas, kurā dienā iekrīt svētki. Ja Ziemassvētku vakars ir sestdienā, kā tas ir šogad, tad piektdienai ir ļoti daudz pasūtījumu.
Gada nogalē vairāk viesu ir arī restorānā Bergs, stāsta tā šefpavārs Jānis Zvirbulis. Tie ir gan korporatīvie klienti, gan ārvalstu viesi – pārsvarā no Krievijas un dažādām Rietumeiropas valstīm. Arī Bergā viesu pieplūdums turpinās vēl janvāra pirmajā nedēļā.
Pašu gatavotas rotas
Neatņemama gada nogales tradīcija ir Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā, kas ir ne tikai izklaide vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, bet arī laba biznesa iespēja mājražotājiem un amatniekiem. SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore Ingūna Vucena stāsta, ka ik gadu aizvien pieaug gan tirgotāju, gan apmeklētāju interese par šo pasākumu. Šogad tirdziņā piedalās vairāk nekā 80 tirgotāju no visas Latvijas, un pārstāvēti ir visi reģioni. Tirdziņš ilgst 44 dienas – no 26. novembra līdz 8. janvārim. Vucena teic, ka dalības maksa tirdziņā katram tirgotājam tiek noteikta individuāli un ka informācija par to ir konfidenciāla. SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore vienīgi piebilst, ka, teiksim, karstvīna tirgotājiem maksa ir lielāka nekā, piemēram, zeķu adītājiem. Par tirgotāju dalības maksu iegūtā nauda tiek ieguldīta tirdziņa labiekārtošanā. Pērn nosiltinātas tirdzniecības mājiņas, bet šogad īpaši strādāts pie apgaismojuma un lampiņām, kā arī tiek īrēts virtuāls sniedziņš. Ziemassvētku tirdziņā nedēļas nogalēs notiek dažādi koncerti, kuru sarīkošanai finansējumu 10 000 eiro apmērā atvēlējusi Rīgas dome.
Vucena stāsta, ka tirgotāju piedāvājumi dalībai tiek rūpīgi izvērtēti un ne katrs, kurš gatavs maksāt, tiek ņemts pretī, jo priekšroka tiek dota vietējiem amatniekiem, amatu meistariem un mājražotājiem. Viņa norāda, ka parasti ļoti lielu interesi par dalību tirdziņā izrāda dzintara rotu tirgotāji (nevis darinātāji), kas šos izstrādājumus iepērk Ķīnā vai Lietuvā. Taču šādiem tirgoņiem dalība tiek atteikta, un šogad tirdziņā piedalās četri dzintara rotu meistari no Latvijas, kas paši arī rotas darina. Vucena teic, ka daudz tiek domāts par to, lai tirdziņā būtu daudzveidīgs piedāvājums un nedominētu kāda viena preču grupa, tāpēc tiek pieņemts noteikts skaits tirgotāju katrā preču grupā. Diena novēroja, ka tirdziņā visvairāk ir pārstāvēti pašdarināta karstvīna un dažādu desiņu tirgotāji, daudz ir arī adījumu un dažādu lina izstrādājumu pārdevēju. Vucena stāsta, ka tirdziņā piedalās arī Lietuvas mājražotāji. Taču ārvalstniekiem tiek prasīta simtprocentīga dalības maksas priekšapmaksa, jo pirms pāris gadiem esot bijusi negatīva pieredze ar tirgotājiem no Čehijas un Vācijas, kas aizbraukuši, tā arī līdz galam nenorēķinoties.
Viens no tirgotājiem, kurš jau ceturto gadu piedalās Ziemassvētku tirdziņā, ir Sandis Bārda, kurš tirgo paša kūpinātu brieža gaļu un desas, arī kūpinātu tītaru un cūkgaļu. Piedāvājumā ir arī brieža gaļas zupa. Uzņēmējs stāsta, ka apmeklētāju interese ir pietiekami liela un visvairāk pircēju un interesentu ir nedēļu pirms un nedēļu pēc Ziemassvētkiem. "Mans galvenais pircējs ir vietējais, Latvijas iedzīvotājs, taču gadās arī pa kādam ārzemniekam. Ir tūristi no Krievijas, kas jau vairākus gadus šajā laikā apmeklē Rīgu un atnāk arī uz tirdziņu. Tie jau mani un manu produkciju zina," teic Sandis. Taujāts, vai izdodas atpelnīt dalības maksu un gūt peļņu, uzņēmējs skaidro, ka uz ieguvumiem no dalības tirdziņā raugās pilnīgi citādi, ne tūlītēja finansiāla labuma izteiksmē. "Man ir svarīgi iegūt atpazīstamību manai produkcijai, iegūt pastāvīgus klientus. Ārpus Ziemassvētku tirdziņa nedēļas nogalē esmu sastopams Kalnciema ielas tirdziņā. Ziemassvētku tirdziņā apmeklētāji nogaršo manu produkciju, taujā, kur mani var sastapt, tā man pamazām veidojas savs pastāvīgu klientu loks. Tieši iespēja sastapt jaunus pircējus ir lielākais ieguvums no dalības Ziemassvētku tirdziņā," savu nostāju skaidro Sandis un smaidīdams piebilst, ka viņam paveicies ar kaimiņu tirgotāju, kas piedāvā paša darinātu karstvīnu un sidru, līdz ar to viens otru labi papildina.
Savukārt amatnieks no Pierīgas Juris, kurš tirgojas ar ģimenes uzņēmumā adītām zeķēm un cimdiem, par jautājumu, vai izdodas arī gūt peļņu, smaidot attrauc, ka citādi jau šeit nesēdētu. Arī Juris Ziemassvētku tirdziņā piedalās atkārtoti un ir uz vietas visas 44 dienas, bilstot, ka tas ir smags darbs, nevis izklaide, kā varbūt kādam varētu šķist. Par adītajām zeķēm un cimdiem interesējas gan vietējie, gan ārzemnieki, un adījumi daudz tiek pirkti kā dāvanas. Juris novērojis, ka Rīgā salīdzinājumā ar pērnā gada nogali redzams vairāk Krievijas tūristu.