Bezdarbnieka pabalstu jomā Latvija nedz priekšgalā, nedz arjergardā

Tādas ir, piemēram, Vācija, Čehija, Zviedrija, Luksemburga, Somija un citas, turklāt Islandē bezdarbnieka pabalstu var saņemt pat 60 mēnešus jeb piecus gadus, un atkārtoti uz to var pretendēt pēc diviem gadiem, kuru laikā vismaz sešus mēnešus ir jāpavada nodarbinātā statusā.Daudzviet Eiropā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums tiek diferencēts. Latvijā tas ir fiksēts - deviņi mēneši. "Situācija, kad bezdarbnieka pabalstu var saņemt deviņus mēnešus ik gadu, nemotivē cilvēkus strādāt, bet "sēdēt uz pabalstiem". Valsts jau tā nespēj izkontrolēt, kāpēc konkrēts cilvēks kļūst par bezdarbnieku, un nevar arī atteikt tā piešķiršanu," Dienas Biznesam norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņam simpātiskāka šķiet pabalsta izmaksas termiņa diferencēšana, kā tas ir, piemēram, Čehijā, Igaunijā, Grieķijā, Norvēģijā. Leiškalns īpaši izceļ Zviedrijas modeli, kurā bezdarba pabalsta saņemšanas termiņš ir atkarīgs no tā, vai bezdarbniekam ir bērns līdz 18 gadu vecumam. Citviet pabalsta piešķiršanas ilgumu diferencē, atkarībā no bezdarbnieka vecuma vai darba stāža. Piemēram, Īrijā pabalsta ilgums ir 7,7 mēneši, taču tas tiek saīsināts līdz 5,1 mēnesim, ja persona ir nostrādājusi mazāk par pieciem gadiem. Leiškalns uzskata, ka šāda kārtība, pretēji Latvijai, stimulē bezdarbniekus pabalstu izmantot nevis katru gadu, bet reālās krīzes situācijās, izvairoties no situācijas, kad cilvēki labprātāk "sēž uz pabalstiem", nekā par nenozīmīgi lielāku samaksu katru dienu dodas uz darbu.Vairāk par Latvijas bezdarbnieka pabalsta izmaksas sistēmu un tās salīdzinājumu ar citu Eiropas valstu modeļiem lasi laikraksta _Dienas Bizness _otrdienas, 21.oktobra, numurā!