Kritiskā situācija globālajā tautsaimniecībā, tajā skaitā bēdīgais noskaņojums banku sektorā pēc 2009. gada finanšu krīzes, radījusi jaunu pagrieziena punktu arī vērtspapīru tirgos. Lai veicinātu kreditēšanas aktivizēšanos un ļautu ekonomikai strādāt ar lielākiem apgriezieniem, ASV Centrālā banka uzsāka vērienīgu, triljoniem dolāru vērtu valsts ilgtermiņa obligāciju uzpirkšanu ar mērķi samazināt aizdevumu likmes valsts vērtspapīriem, tādējādi komercbankas vairāk pievēršot privātā sektora kreditēšanai, vienlaikus samazinot aizdevumu procentu likmes arī uzņēmumu vērtspapīriem.
Meklējot lielāku ienesīgumu obligāciju tirgos, investori sāka pievērsties arī Eiropas obligāciju tirgiem, uzpērkot pirms dažiem gadiem finansiālajā ziņā problēmātiskā situacijā nokļuvušo valstu, piemēram, Spānijas un Itālijas, parāda vērtspapīrus, tādējādi vienlaikus stabilizējot šo valstu finansiālo situāciju. Tā rezultātā minētajām Dienvideiropas valstīm radās iespēja pārfinansēt savas saistības lētāk. Redzot, ka ar šādu finanšu stimulēšanu ASV tautsaimniecība pamazām ieiet sliedēs, no ASV tās Centrālās bankas īstenoto stratēģiju pārņēma arī citas centrālās bankas, tajā skaitā bankas, kuras darbojas eirozonā. Rezultātā iespēja lētāk piesaistīt naudu vērtspapīru tirgū radusies ne tikai valstīm, bet arī dažādiem uzņēmumiem, piedāvājot investoriem vai nu parāda vērtspapīrus, vai akcijas, kuru iegāde tiem ļauj kļūt par šo uzņēmējsabiedrību līdzīpašniekiem. Pagājušā gada tendences rāda, ka šis modelis aizvien vairāk tiek piekopts Latvijā un, kas nav mazsvarīgi, ļauj piesaistīt līdzekļus attīstībai arī relatīvi nelielām kompānijām.
Bieži dzirdēts uzskats, ka Latvijas tirgus ir mazs. Tas attiecas arī uz tiem, kuri vēlas naudu vai nu piesaistīt, vai ieguldīt, tāpēc finanšu operāciju mērogu palielināšanai biržu integrācijas process novedis faktiski pie tā, ka par mājas tirgu varam saukt ne tikai Rīgas biržu, respektīvi, biržu Latvijā, bet arī abu pārējo Baltijas valstu biržas. Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne stāsta, ka "naudas piesaistes ziņā sentiments šobrīd ir ļoti pozitīvs", jo pērn Baltijas publiskajā vērtspapīru tirgū ienāca divi jauni akciju emitenti – Latvijas augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājs HansaMatrix un Igaunijas banka LHV Group.
"Uzņēmuma HansaMatrix ienākšana biržā skaidri parādīja, ka biržā kapitālu var piesaistīt strauji augoši mazie un vidējie uzņēmumi," piebilst biržas vadītāja. HansaMatrix kapitalizācija jeb kopējā akciju tirgus vērtība janvārī fiksēta apmēram 14,45 miljonu eiro apmērā, un tas ir apmēram 22 reizes mazāk nekā Latvijas akciju tirgus lielākajam uzņēmumam Latvijas gāze.
Tas, ka investori interesējas par šādiem uzņēmumiem, ievērojami paplašina biržā potenciālo ienācēju loku, uzskata Auziņa-Melalksne. Pēc viņas teiktā, jau vairākus gadus pēc kārtas veiksmīgi attīstās arī korporatīvo obligāciju tirgus. Pērn obligāciju kotāciju uzsāka pieci jauni emitenti, četri no tiem biržā Nasdaq Riga. Kopumā Baltijas tirgū tika izlaista 21 jauna korporatīvo obligāciju emisija, tajā skaitā 20 emisijas biržā Nasdaq Riga. "Biržā strādāju jau ilgus gadus, tāpēc ar pilnu atbildību varu teikt – tik liela interese kā šobrīd nekad nav bijusi. Dažādu sektoru uzņēmumi interesējas par biržas prasībām, par to, kā sakārtot pārvaldību, kā uzsākt vērtspapīru kotāciju biržā un tamlīdzīgi. Galvenais iemesls – ir izaugusi uzņēmēju paaudze ar jaunu domāšanu. Latvijas biznesa vidē iepriekš valdošo viensētas sindromu būsim pārvarējuši," spriež biržas vadītāja.
Pēc viņas teiktā, ir paplašinājies nozaru spektrs, kas emitē publiskas obligācijas – pērn obligācijas emitēja gan informācijas tehnoloģiju produktu vairumtirgotāja ELKO Grupa, gan nekustamo īpašumu uzņēmums Baltic RE Group, gan AgroCredit Latvia, kas sniedz specializētus kreditēšanas pakalpojumus lauksaimniekiem. Savukārt banka Citadele sekmīgi emitēja subordinētās obligācijas ar termiņu desmit gadi. Tas nozīmē, ka ar obligācijām uzņēmumi var piesaistīt ilgtermiņa finansējumu, uzsver biržas pārstāve.
Palīdz tēlam
To, ka ekonomiskie nosacījumi pašlaik ir labvēlīgi publiskai kapitāla piesaistīšanai, uzskata arī zvērināts advokāts Edgars Lodziņš. Viņaprāt, tas arī redzams no pagājušajā gadā notikušajiem darījumiem, kad tirgū parādījās daudzi jauni emitenti. Pēc advokāta domām, galvenais iemesls, kura dēļ uzņēmumi neveic līdzekļu piesaistīšanu ar akciju vai obligāciju emisiju palīdzību, ir plaša pieeja samērā lētiem banku kredītiem. Tāpat, viņaprāt, daudzus uzņēmumus no publiskas kapitāla piesaistīšanas attur uzskats, ka vērtspapīru emisijas process ir sarežģīts un laikietilpīgs.
"Protams, process ir sarežģītāks nekā vienkārša kredīta saņemšana bankā, taču bankas, juristi un citi konsultanti, kuri palīdz veikt vērtspapīru emisiju, ir jau guvuši plašu pieredzi šādu darījumu organizēšanā un ir spējīgi sniegt potenciālajam emitentam visu nepieciešamo palīdzību," spriež Lodziņš.
Viņš uzskata, ka vērtspapīru emisija dod daudzus būtiskus ieguvumus. "Pirmkārt, tas ir finansējums par labu cenu un – obligāciju gadījumā – uz paša emitenta paredzētiem noteikumiem. Otrkārt, uzņēmumam būs nepieciešams sakārtot savu korporatīvo pārvaldību atbilstoši likumos un biržas noteikumos ietvertajām prasībām, kas tādā veidā uzlabos attiecības ar investoriem. Treškārt, emitents veicinās savu atpazīstamību un atklātību, ņemot vērā, ka līdz ar vērtspapīru iekļaušanu biržā emitentam radīsies pienākums regulāri atklāt par sevi noteikta veida informāciju," ieguvumus raksturo Lodziņš.
Vienlaikus advokāts norāda, ka ir nepieciešami pasākumi, lai emisijas procesu vienkāršotu. Proti, būtu nepieciešams atvieglot vērtspapīru emisijas prospekta sagatavošanai izvirzītās prasības, panākot, ka prospekta sagatavošana nav tik apgrūtinoša, un vienlaicīgi nodrošinot, ka potenciālie investori saņem visu tiem nepieciešamo informāciju par emitentu. "Lai gan emitentu sadarbība ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ir vērtējama kā laba, tomēr būtu vērts apsvērt efektīvu risinājumu, kas potenciālajam emitentam dotu iespēju saņemt neformālu komisijas viedokli par sagatavoto emisijas prospekta projektu, negaidot tā oficiālu iesniegšanu," vērtē advokāts.
Likuma svira
Pēc Auziņas-Melalksnes teiktā, vēl viena svira uzņēmumu skaita palielināšanai biržā ir pieņemt Komerclikuma grozījumus par akciju opciju regulējumu, kas palīdzētu piesaistīt un noturēt labus darbiniekus kotētajos uzņēmumos un, viņasprāt, palīdzētu veicināt investēšanu, iedibinot augstu kultūru akcionāru vidū. "Pēc HansaMatrix ienākšanas biržā droši varu teikt, ka potenciālo uzņēmumu skaits ir mērāms simtos un biržā naudu var piesaistīt kompānijas pat ar 15 miljonu eiro kapitalizāciju," spriež Auziņa-Melalksne.