Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Bez naudas zūd entuziasms

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) nule apbalvoti pērnā gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori. Izcilību vidū īpaši izcēlās akadēmiķi, kuri snieguši vērienīgu ieguldījumu dažāda veida vēža atklāšanā un ārstēšanā; paralēli šiem nozīmīgajiem pētījumiem Latvijas zinātne pamatoti var lepoties ar vietējo profesionāļu spējām radīt izgudrojumus un pētījumus, attīstot visdažādākās nozares. Turklāt tas joprojām notiek pamatīga finansējuma trūkuma apstākļos.

Šis gads zinātniekiem solās būt vēl sūrāks nekā iepriekšējie. Pagājušajā vasarā zinātnei ir pārtraukts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, un lielai daļai zinātnieku vairs nav pieejami nekādi līdzekļi. "Tas ir zinātnes administratoru darba brāķis," uzsver LZA prezidents Ojārs Spārītis. Aprēķini liecina, ka šogad salīdzinājumā ar 2014. gadu zinātne saņems par 60% mazāku finansējumu. "Vienalga, ko apgalvo politiķi, vienalga, ko Ministru kabinetā kā lielu uzvaru apsola, rezultāts ir tāds, ka dokumentu nesakārtotības dēļ Latvija nespēj apgūt Eiropas Savienības struktūrfondus," teic Spārītis. Viņš uzskata, ka lielākā kļūda tika pieļauta tā sauktajos treknajos gados, kad valsts jeb bāzes budžets tika novirzīts citām jomām. No šī laika tikai piekto daļu šīs naudas veido budžeta finansējums, pārējais atkarīgs no ES fondiem.

Spārītis nopūšoties saka, ka tik maza, turklāt neregulāra finansējuma apstākļos zinātniekiem nav iespējams veikt pilnvērtīgus pētījumus. "Īpaši humanitāro un sociālo jomu zinātnieki vasaras mēnešos ir spiesti strādāt par ceturtdaļslodzes algu, jo naudas vienkārši nav. Ar šādu valdības attieksmi ir jābrīnās, ka viņi Latviju vēl nav pametuši," teic akadēmijas vadītājs. Latvijas zinātne joprojām nīkuļo Eiropas pēdējās vietās. Pašreizējos atklājumus Spārītis saista vienīgi ar nozares pašaizliedzību un iestrādēm, kas veiktas iepriekšējos gados.

Vienlaikus patlaban vērojama pozitīva tendence - zinātnieku kolektīvs kļūst arvien jaunāks, liela daļa profesionāļu ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem. "Šie ir cilvēki, kuriem sociālais atspaids un algas regularitāte ir ārkārtīgi svarīga, viņi ir vecumā, kad jāveido ģimene. Valsts pirmais un galvenais uzdevums būtu panākt, lai jaunie zinātnieki bez rūpēm varētu plānot savu nākotni šeit, Latvijā, nevis domāt, kā rīt nopelnīs maizei," norāda Spārītis.

Par jauniešiem zinātnē vēl kāds novērojums ir Latvijas Universitātes rektoram profesoram Indriķim Muižniekam. Kā vēl nekad iepriekš tieši patlaban no Latvijas aizbrauc ļoti daudz jauno zinātnieku. Arī tas lielā mērā ir saistīts ar pārtraukumu ES finansējumā. Cerības, ka Eiropas atbalsts varētu atjaunoties, iespējams, varētu piepildīties tikai šī gada rudenī.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 25.janvāra, avīzē Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas