Austrijas atbildes vēstuli izvērtēs TM un Ģenerālprokuratūra; Pabriks argumentus uzskata par vājiem

Pabriks aģentūrai BNS pastāstīja, ka ir lūdzis tiesībsargājošās iestādes izvērtēt atbildes vēstulē iekļautos juridiskos aspektus, cik spēcīgi ir Austrijas argumenti, ar kādiem pamatota Golovatova atbrīvošana."Mēs atbildi pieņemam zināšanai, bet man šķiet, ka te ir daudz vāju argumentu un paskaidrojums nav pietiekami izsmeļošs," atzina Pabriks."Pirmajā acu uzmetienā Austrija pilnībā neatbild uz jautājumiem, kas ir svarīgi, tādēļ būtiski, lai argumentus izvērtē tiesībsargājošās institūcijas, kas ir labos sakaros ar Viļņu un nianses kopā analizēs," informēja Pabriks.Viņaprāt, Austrija sašaurināti atsaucas uz ES tiesību aktiem. Turklāt atbildē uzsvērts, ka šī lieta ir Austrijas un Lietuvas divpusējais jautājums, taču, pēc Pabrika domām, "politiski tas tā nevar būt, jo, lai gan ir iesaistītas divas valstis, tas, ka ir izdots starptautisks orderis, nozīmē, ka tas ir plašāks jautājums".Pabriks arī apšaubīja, ka Austrija būtu tā rīkojusies, ja būtu prasība izdot bijušo Bosnijas serbu armijas komandieri Ratko Mladiču. Joprojām pie atbildības nav saukti arī divi cilvēki, kas pašlaik atrodas Krievijā. "Es ceru ‒ ja viņi kādreiz būs kādā Eiropas Savienības valstī, viņi netiks palaisti vaļā," piebilda ministrs.Tādēļ ir būtiski izpētīt notikušo, lai šādas situācijas neatkārtotos, norādīja Pabriks, apliecinot Latvijas politisko atbalstu Lietuvai."Ir svarīgi saprast, ka, tāpat kā Izraēla mūžīgi meklēs vainīgos par holokaustu, tā Latvija mēģinās noskaidrot patiesību un saukt pie atbildības vainīgos par 1991.gada notikumiem," uzsvēra Pabriks.Austrijas ārlietu ministra Mihaēla Špindelegera atbildes vēstuli Latvijas Ārlietu ministrijai (ĀM) piektdien iesniegusi Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere (Hermine Poppeller). Vēstule adresēta triju Baltijas valstu ārlietu ministriem, aģentūrai BNS pavēstīja ĀM Preses centrā.Vēstulē norādīts, ka Austrija ir pieņēmusi deklarāciju, kas noteic, ka "noziegumi, kas izdarīti pirms Ietvarlēmuma par Eiropas vienotā akta par aresta orderi pieņemšanas 2002.gadā, tiek izskatīti saskaņā ar Austrijas likumiem".Golovatova gadījumā Eiropas aresta orderis nebija piemērojams, un saskaņā ar Austrijas likumiem valstij, kas izvirza apsūdzību, jāsniedz skaidrs nozieguma apraksts. Ja šādi pierādījumi netiek nodrošināti, apsūdzētā persona ir jāatbrīvo, cik ātri vien iespējams. Vēstulē arī uzsvērts, ka tās kompetentās varas iestādes no Lietuvas puses nebija saņēmušas pietiekamu informāciju, uz kā pamata varētu paturēt Golovatovu apcietinājumā.Vienlaicīgi Austrija informē, ka šī incidenta sakarā Austrijas un Lietuvas tieslietu ministri ir izveidojuši darba grupu jautājuma noskaidrošanai un pārpratumu novēršanai. Austrija arī apliecina, ka pilnībā turpinās sadarboties ar ES dalībvalstīm tiesiskajos jautājumos.Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis novērtējis Austrijas ātro atbildi uz lūgumu skaidrot juridiskos aspektus un, komentējot situāciju, atkārtoti uzsver, ka 1991.gada noziegumiem nav noilguma un vainīgie ir jāsauc pie atbildības. Latvija šo jautājumu risināšanā ir solidāra ar Lietuvu un uzsver nepieciešamību panākt taisnīgumu komunistiskā režīma noziegumu izmeklēšanā un apsūdzēto sodīšanā.Jau vēstīts, ka Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr jau pēc dažām stundām viņu atbrīvoja un viņš atgriezās Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.Saistībā ar Golovatova atbrīvošanu Lietuva pirmdien atsauca uz konsultācijām vēstnieku Austrijā un iesniedza Austrijai notu, savukārt Latvija notu Austrijai iesniedza otrdien. Visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri arī kopīgā vēstulē pieprasīja paskaidrojumus ES tieslietu komisārei Vivianai Redingai.1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas  valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas  neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas  radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.