Iecerēts, ka atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji, kuru energoizmaksas jeb dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu ļaujot tiem turpināt attīstību un saglabāt konkurētspēju arī starptautiskā tirgū.
Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ministrija ievietojusi izstrādātos grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, un tie paredz aptuveni 250 uzņēmumiem vidējo atbalstu 200 000 eiro apmērā.
Tādējādi EM paredz, ka atbalsts energoietilpīgajiem uzņēmumiem, par ko otrdien vienojusies koalīcija, valstij varētu izmaksāt ap 50 miljoniem eiro.
Likumprojekts izstrādāts, lai ar atbalsta pasākumu palīdzību apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem mazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu un vienlaikus nodrošināt apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju 2022.gada rudens un 2023.gada ziemas periodā, tādējādi sekmējot arī kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti.
EM norāda, ka atbalsts paredzēts apstrādes rūpniecības komersantiem, jo tieši tie vistiešākajā veidā ir ietekmēti no militārās agresijas sekām, šie komersanti veido energoietilpīgus uzņēmumus un vienlaikus apstrādes rūpniecība ir joma, kas nodrošina būtisku eksporta īpatsvaru kopējas tautsaimniecības izaugsmē.
Vienlaikus likumā tiks saglabāti esošie atbalsta instrumenti un nosacījumi, pie kādiem saimnieciskās darbības veicēji var pretendēt uz atbalstu un to finansēšanas kārtību.
Jau ziņots, ka koalīcija konceptuāli vienojusies par kopumā apmēram 200 miljonu eiro atbalstu uzņēmumiem energoresursu cenu pieauguma dēļ.
Bez atbalsta energoietilpīgajiem uzņēmumiem koalīcija arī vienojās pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) otrdien preses konferencē atklāja, ka konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.
Reirs atzīmēja, ka Latvija būs no tām valstīm, kas kopumā sniegs salīdzinoši plašu atbalstu tās iedzīvotājiem, jo kopējais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem veidos ap 600 miljoniem eiro jeb ap 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Jau ziņots, ka spēkā stājušies grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām. Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa iedzīvotājiem būs ap 442,25 miljoniem eiro.