Runājot par to, cik bieži AT nonāk klasiskie "naudas atmazgātāji", AT senators sacīja, ka pēdējā laikā palielinās šis skaits. "Tā pašlaik ir mūsu aktualitāte. Šeit vēl ir problēma, ka prokuroriem pašiem nav vienota viedokļa par to, kurš Krimināllikuma pants jāpiemēro līdzīgās situācijās. Piemēram, Vidzemē līdzīgu gadījumu kvalificē tā, bet Kurzemē citādi. Tas izraisa neizpratni, jo tiesai jau jāizskata tā apsūdzība, ko cēlis prokurors. Līdz ar to līdzīgos gadījumos var būt gan attaisnojošs, gan notiesājošs spriedums," sacīja P.Dzalbe. Jautāts, vai līdz viņam šādas lietas nonāk tāpēc, ka tās tagad vairāk pārsūdz vai arī vairāk atklāj, viņš atzina - "gan izdara, gan atklāj, gan pārsūdz".
AT senators intervijā arī atklāja, ka lietas par kibernoziegumiem izskata ļoti reti. "Ja, piemēram, tā saucamā Neo lieta nonāks līdz tiesai, tad jau mēs arī teiksim savu viedokli. Pagaidām, protams, neko par to komentēt nevaru," teica P.Dzalbe.
Jautāts, cik kvalitatīvi spriedumi nāk pie viņa, P.Dzalbe atzina, ka "kļūdas bija, ir un būs". "Tās var būt nezināšanas, paviršības kļūdas, tas var būt arī citāds viedoklis likuma interpretēšanā. Citāds viedoklis nav nekas peļams, nezināšanu var ārstēt ar mācīšanos, bet paviršība ir daudz nopietnāka lieta, tur jāskatās vai vainīgie nav jāsauc pie atbildības," sacīja AT senators. "Attiecībā uz spriedumiem un vispār procesuāliem dokumentiem mēs pēdējā laikā pievēršam uzmanību vienam ļoti acīs krītošam momentam - latviešu valodas un gramatikas zināšanu trūkumam. Lasot to, kas dokumentos uzrakstīts, reizēm ir diezgan neērti. Uz to mēs vēršam uzmanību gan Tiesnešu mācību centrā, gan akcentējām to vienā no pēdējiem Senāta lēmumiem," stāstīja P.Dzalbe. "Cik tad ilgi mēs varam tā ne īsti saprast, kas uzrakstīts? Uzrakstīts viens, bet pēc tam saka - es jau ar to domāju ko citu! Domāt var daudz ko, bet visi lasa to, kas ir uzrakstīts!" sašutis P.Dzalbe.
Visu interviju ar AT senatoru lasiet laikrakstā Diena!