Viņš gan skaidroja, ka pagaidām jāturpina dialogs ar EK pārstāvniecības Latvijā vadību, jo ziņojumā par Latvijas veselības aprūpi minēts efektivitātes trūkums, kaut arī, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā ticis norādīts, ka Latvija par spīti nelielajam finansējuma apmēram labi tiek galā ar savām pamatfunkcijām.
Pēc Kera teiktā, LVSADA un pārstāvniecības vadība vienojušies, ka turpinās dialogu, lai identificētu kādi īsti ir būtiskākie efektivitātes trūkumi Latvijā. Dialogs tiks turpināts kopīgos pasākumos un diskusijās, jo patlaban EK ziņojumā pārliecinošu pierādījumu šādam apgalvojumam neesot. Efektivitātes uzlabošanai gan jābūt jebkuras sistēmas darba kārtībā, sacīja arodbiedrības vadītājs, piebilstot, ka patlaban tēma atvērta diskusijai.
Arodbiedrība ir neizpratnē par to, kas domāts ar efektivitātes trūkumu, tāpat mācot bažas par to, ka EK pētījusi vienu kritēriju, kaut arī citos pētījumos par veselības aprūpes efektivitāti tiek izmantoti pat 20 kritēriji. Turklāt arī tiešsaistes datubāzes EK secinājuma apstiprinošus datus neesot izdevies atrast, kaut arī tā reizēm varot būt.
Keris sacīja, ka arodbiedrība savas bažas darījusi zināmas, nosūtot vēstuli, gan Veselības ministrijai, gan EK pārstāvniecībai Latvijā.
Tikšanās reizē gan EK pārstāvniecības vadība un arodbiedrība bijušas vienisprātis, ka ziņojumā ļoti labi atspoguļots, ka viena no galvenajām Latvijas veselības aprūpes problēmām ir nepietiekamais valsts finansējums un darba roku trūkums, kuru izraisījis nepamatoti zemais mediķu atalgojums.
Ķergalvis
ES