Kā aģentūru LETA informēja komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), paziņojumā atkārtoti pausts visstingrākais nosodījums Krievijas karam pret Ukrainu.
Pēc Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas (JV) priekšlikuma šo paziņojumu plānots pieņemt Saeimā 23.februāra sēdē.
Paziņojumā atkārtoti tiek uzsvērts atbalsts Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai, kā arī atzīmēts, ka Krievijas agresijas noziegums pret Ukrainu ir ANO statūtu pārkāpums.
Ārlietu komisija mudina starptautisko sabiedrību steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, militāro un cita veida palīdzību Ukrainai.
Paziņojumā minētas arī citas atziņas, tajā skaitā, ka Krievija ir lielākais apdraudējums mieram.
"Ja vēlamies nodrošināt Ukrainas uzvaru un Krievijas stratēģisko sakāvi, vilcināties vai atlikt militārās tehnikas un munīcijas piegādes vairs nedrīkst, jo katra vilcināšanās, katra aizkavētā ieroču vai munīcijas krava paildzina karu un praktiski nozīmē vairāk civiliedzīvotāju upuru, vairāk iznīcības un ciešanu," par Kola pausto aģentūru LETA informēja Saeimā.
"Tikai sakauta, demilitarizēta Krievija un pilnībā atbrīvota Ukraina - suverēna un nedalāma tās starptautiski atzītajās robežās - var mūs virzīt uz ilgtermiņa stabilitāti un ilgstošu mieru," uzsver Ārlietu komisijas vadītājs.
Ņemot vērā, ka 24.februārī apritēs gads kopš Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai, komisija sēdē pieņēma paziņojumu, kurā atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.
Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem.
Komisija mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresijas karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko enerģētikas, komunikācijas, ūdensapgādes un transporta infrastruktūru, kā arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūru.
Krievijas agresija pret Ukrainu neapstrīdami ir klajš ANO Statūtu pārkāpums, uz kuru starptautiskajai sabiedrībai jāreaģē, lai pasargātu globālo drošību un vispāratzītos noteikumos balstītu starptautisko kārtību, uzsver komisija.
Deputāti paziņojumā aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus īstenot visaptverošu starptautisku Krievijas izolāciju, arī attiecībā uz dalību ANO Drošības padomē. Tāpat komisija aicina nodrošināt pilnu atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem un smagajiem noziegumiem, kuri skar visu starptautisko sabiedrību un kurus Krievija, tās kontrolētie veidojumi un sabiedrotie ir pastrādājuši agresijas karā pret Ukrainu, tai skaitā izveidot "ad hoc" starptautisko tribunālu šo noziegumu izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.
Komisija uzskata Krievija par pašlaik vislielāko apdraudējumu mieram un starptautiskajām tiesībām gan Eiropā, gan visā pasaulē. Tāpat paziņojumā pausts, ka Krievijai sniegtais atbalsts un ieroču nodrošināšana agresijas kara īstenošanai Ukrainā un Ukrainas pilsoņu nogalināšanai ir pamats atzīt Baltkrieviju un Irānu līdzvainīgām starptautisko tiesību pārkāpumos, smagos starptautiska mēroga noziegumos un terora aktos, ko Krievija vērš pret Ukrainu.
Parlamentārieši iestājas par nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī izstrādāt tādu tiesisko režīmu, kas ļautu tās dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem.
Paziņojumā deputāti atkārtoti uzsver savi nesatricināmo lēmumu neatzīt Ukrainas teritoriju, tostarp Krimas pussalas, aneksiju, kā arī savu nemainīgi stingro atbalstu dziļākai Ukrainas integrācijai eiroatlantiskajā telpā.
Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Komisija godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus - tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.
LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievija sāka plašāka apmēra iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.