"Es biju vadītāja divās ES ministru padomēs - Konkurētspējas ministru padomē un Enerģētikas ministru padomē. Konkurētspējas ministru padomes uzmanības lokā esošie jautājumi ietver patērētāju tiesības un saistīti ar vienotā tirgus ieviešanu, arī ar digitālā tirgus ieviešanu," izklāsta Reizniece-Ozola un turpina: "Tomēr īpaši gribu uzsvērt darbu enerģētikas jomā. Būtiskākais sasniegums ir Enerģētikas savienības stratēģijas izveide, kas Latvijai ir ļoti svarīga nacionālā līmenī, jo var palīdzēt saņemt atbalstu infrastruktūras projektiem, kas ir nozīmīgi mūsu tautsaimniecībai."Enerģētikas savienības stratēģija jau tiek īstenota, un, pēc ekonomikas ministres domām, "pirmais redzamais solis bija Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā iespējamā pārkāpumu procedūra pret enerģētikas gigantu Gazprom par varbūtējo monopolstāvokļa un dominējošā stāvokļa izmantošanu vairākās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs".Labi izpildītājiSabiedrības Providus pētnieks, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš Dienai gan pauž viedokli, ka enerģētikas jomā Latvija prezidentūras ES Padomē laikā veiksmīgi tikusi galā ar praktiskajiem, tehniskajiem uzdevumiem, kas bija jāveic, tomēr bijusi vērā ņemama neatbilstība EK paustajos mērķos par vienoto enerģētikas tirgu un tajā, kā Latvijai pašai veicas ar enerģētikas jautājumu risināšanu. Āboltiņš savu viedokli pamato, uzsverot, ka iepriekš mūsu valstij nav raiti sekmējies ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, tāpat bija vērojami sarežģījumi ar tiesiskā regulējuma gatavošanu gāzes tirgus atvēršanai, turklāt "energoefektivitātes jautājumus regulējošais likums tikai tagad nonācis līdz Saeimai".Prezidentūras laikā "bija amizanti vērot, kā Latvijas pārstāvji rosina Enerģētikas savienības veidošanas procesu nosaukt par Rīgas procesu un tajā pašā laikā zināt, ka Latvija pati savus mājasdarbus enerģētikas jomā nav izpildījusi," norāda Āboltiņš. Kopumā par Latvijas veikumu prezidentūras laikā enerģētikas jomā "gan neesmu skeptisks, esmu neitrāls", uzsver eksperts.Pret cenu kāpumuRunājot par situāciju elektroenerģijas tirgū, Reizniece-Ozola bilst, ka "aktuāli ir savienojuma projekti starp Igauniju un Latviju elektroenerģijas pārvadē. Starp Skandināviju un Lietuvu tiek būvēts jaunais savienojums, kas no nākamā gada noteikti uzlabos elektrības cenas. Teorētiski gaidāms elektrības cenu kritums, kas Latvijai varētu palīdzēt nest obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu".Ekonomikas ministre uzsver: "Patlaban domājam, kā kompensēt OIK kāpumu, lai iedzīvotāji un uzņēmēji to nejustu elektrības rēķinos."Latvijā mājsaimniecībām maksājamā elektrības cena, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, "nav liela, bet ieņēmumu līmenis mūsu valsts mājsaimniecībām ir zems, un, ja izvērtē, cik no kopējā maka jāiztērē elektrībai, tad esam otrajā vietā aiz Bulgārijas, par elektrību tērējam vairāk nekā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā. Tāpēc es turpinu cīnīties, ka jāsaglabā tas, ka sabiedrības daļai palīdzam ar elektroenerģijas cenu apmaksu, respektīvi, jāsaglabā tā dēvētais aizsargātā lietotāja statuss," skaidro Reizniece-Ozola.Savukārt runājot par uzņēmumiem, aktuāla patlaban ir iecere, ka energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs pretendēt uz samazinātu maksājumu par OIK. Šim plānam svarīgs ir EK akcepts, un ekonomikas ministre cer: "Līdz gada beigām visi nepieciešamie EK atbalsti būs saņemti."
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā