Viņa raidījumam elektroniskā vēstulē rakstīja, ka slimība atklāta pie mediķiem Latvijā, bet apkaunojošo padzīšanu piedzīvojusi četras dienas pēc referenduma par izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
“Tā kā Latvijā ārstēšanās izmaksātu dārgi, domāju visu sakārtot šeit, Anglijā, jo nekad nekādas problēmas nav bijušas. Kad ierados ar analīžu rezultātiem un slēdzienu pie ārsta, man pajautāja, no kuras valsts esmu. Ārsts atdeva man papīrus un palūdza iziet no kabineta, jo šeit esot vieta tikai Anglijas pilsoņiem!” rakstīja latviete.
Konkrēto situāciju Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) atsakās komentēt, bet aicina par šādiem gadījumiem ziņot oficiāli.
“Konsulārajā dienestā vēršoties un fiksējot, ka ir noticis tiesību pārkāpums, tad saņemtu informāciju, kādā veidā attiecīgajā ārvalstī var aizsargāt savas tiesības un pie kuras tiesību sargājošās institūcijas Lielbritānijā vērsties, lai fiksētu šo tiesību pārkāpumu. Tas ir nepieciešams priekšnosacījums,” skaidroja ĀM pārstāvis Raimonds Jansons.
Pēc pirmajiem ziņojumiem medijos par britu naidīgo attieksmi pret cittautiešiem aicinājumu ziņot par tiem mājaslapā publicējusi arī Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē. Līdz šim oficiāli esot zināmi trīs, kas traktējami kā naida runa.
“Viens gadījums bija kaut kādas nesaskaņas ar kaimiņiem, kas rezultējās arī aicinājumā “Brauciet projām!”. Vēl bija gadījums, kad, piemēram, pastā atteicās pieņemt vēstuli uz Latviju. Es pieņemu, ka tie nav vienīgie gadījumi, jo mēs esam presē lasījuši, ka ir bijuši vēl,” atzina Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis.
Daudzi no rasisma upuriem vēršas pie Laimas Brencs, kura Anglijas pilsētā Spaldingā aizbraucējiem no Latvijas sniedz palīdzību juridisku, sadzīvisku un citu jautājumu risināšanā. Viņa stāsta, ka kopš referenduma briti pilnībā zaudējuši politkorektumu. Tiesa, līdzīgas situācijas novērotas arī iepriekš.
“Tie, kas bija vairāk vai mazāk naidīgi noskaņoti pirms tam, tagad jūt, ka viņiem ir īpaša atļauja izteikt savas domas skaļi, savu nepatiku skaļi. Vai tagad uz doto brīdi ir līdzīgi gadījumi - es esmu ļoti emocionāla tajā ziņā, tāpēc ka tie cilvēki, kas pie mums ierodas, zvana vai raksta e-pastus, ir daudz vairāk nekā pirms tam,” teica Brencs.
Viņai zināmi vēl divi gadījumi, kad ārsts Lielbritānijā šonedēļ atteicis sniegt konsultāciju latviešu imigrantiem. Tikmēr vēstnieks notiekošo sauc par britu valdības atbildību un sagaida, kad valsts līmenī tiks meklēts risinājums rasisma apkarošanai.