Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst - konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu par kilogramu, savukārt dārgākā - seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik - sezonas augstākajā punktā - maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.
Kā Dienai apliecināja vairāki aptaujātie zemeņu pircēji, sezonas sākumā parasti tiek izvēlētas lētākās poļu zemenes. Kā atzina kāda pircēja, dārgās Latvijas zemenes par astoņiem eiro kilogramā viņa esot pirkusi tikai nelielos daudzumos, lai cienātu savu gadu veco bērniņu, taču pārējie ģimenes locekļi ēduši importētās ogas. Pašlaik, kad zemeņu sezona ir pilnbriedā un cenas starpība ar importa ogām ir vidēji pusotra līdz divu eiro robežās par kilogramu, daudzi pircēji priekšroku tomēr dod pašmāju ogām.
Zemeņu audzētāja no Iecavas Vizma Teilāne, kas savas zemenes tirgo Rīgas Centrāltirgū, stāsta, ka bizness sokas samērā labi, tomēr poļu zemenes esot spēcīgas konkurentes tieši lētākās cenas dēļ. "Es pie labākās gribas nevaru izaudzēt zemenes tik lēti, lai spētu cenas ziņā konkurēt ar Polijas ogām. Man zemeņu sezona ilgst aptuveni trīs nedēļas, dienā mēs novācam ap 50 kilogramiem ogu, vidējā sezonas cena ir divi eiro kilogramā. Tātad zemeņu sezonā ietirgojam vidēji ap 2000 eiro. Manā saimniecībā gan vēl ir arī gurķi, salāti, dilles un citi dārzeņi un garšaugi, ar kuriem tirgojamies. Cita biznesa man nav, tā ka faktiski ziemas mēnešos pārtieku no tās naudas, kuru nopelnu, tirgojoties no maija līdz septembrim," stāsta Vizma.
Saimniece arī teic, ka tirgot ogas pašai esot daudz izdevīgāk nekā nodot pārtikas produktu ražotājiem, piemēram, Pure Food vai Spilva. "Ražotāju noteiktās cenas ir zemākas nekā tās, par kurām varu pārdot tirgū, turklāt viņiem ir savas prasības, kādām ogām ir jābūt. Tā ka viennozīmīgi tirgū pārdot ir labāk." Vēl pagājušajā nedēļā, kad notika Dienas saruna ar Teilāni, viņas zemenes maksāja trīs eiro kilogramā un tika pārdotas kārbiņās, sasvērtas pa puskilogramam. Jāteic, ka pircēju bija daudz, pat veidojās rinda.
Krietni dārgākas zemenes pircējiem piedāvā Mārīte Rutmane ar savu dēlu Oskaru. Lētākās ogas maksā trīs eiro kilogramā, lielākas - četrus eiro kilogramā, un skaistāko zemeņu cena ir seši eiro kilogramā. Oskars stāsta, ka ogu tirgošana nav pamata bizness, tā ir "tikai tāda piepelnīšanās. Mums ir savs pircēju loks, kuriem garšo tieši mūsu zemenes". Mārīte stāsta, ka nekādu lielo naudu ietirgot neizdodas un garākās runās ielaisties nevēlas. Oskars ir mazliet runātīgāks un apgalvo, ka poļu zemenes esot lētākas, pateicoties valsts subsīdijām, kamēr mūsu zemeņu audzētājiem neesot nekāda atbalsta. Jāteic, ka visi aptaujātie zemeņu audzētāji, jautāti, kā poļiem izdodas izaudzēt lētākas zemenes, atsaucas uz valsts subsīdijām, kas kaimiņiem ir pieejamas.
Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietnieks Zigmārs Ķikāns stāsta, ka zemeņu audzētājiem Latvijā un arī Polijā pieejams tikai Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsts. Ķikāns norāda, ka ES normas neatļauj nevienai dalībvalstij sniegt saviem ražotājiem vai lauksaimniekiem tiešu valsts atbalstu. "Mūsu ogu audzētāji var saņemt atbalstu divās struktūrfondu atbalsta programmās. Viena ir tiešmaksājumi par zemeņu (arī citu ogu) platībām, kur tiek maksāti 126 eiro par vienu hektāru ar noteikumu, ka platība ir vismaz viens hektārs. Otra ir Lauku atbalsta dienesta administrētā programma," stāsta Ķikāns. Taujāts, kādi, viņaprāt, ir iemesli poļu zemeņu zemajām cenām, viņš atbild, ka viens no galvenajiem iemesliem ir Polijas siltākais klimats, kas nozīmē arī garāku sezonu.
Visu žurnālistes Rūtas Kesneres rakstu Ar poļu zemenēm konkurēt grūti lasiet ceturtdienas, 2.jūlija, laikrakstā Diena!