Lai gan jauniešu attieksme pret tām dažkārt mēdz būt vieglprātīga, darba devēju atbildība ir viņiem tās skaidrot un gādāt, lai noteikumi tiktu ievēroti.
Ko drīkst, un ko ne
Bērnu un jauniešu darbs nozīmē specifiskas lietas darba tiesību jomā. Nepilngadīgie drīkst stāties darba tiesiskajās attiecībās, ja ir sasnieguši 13 gadu vecumu, un viņus drīkst nodarbināt ar mammas vai tēta rakstveida piekrišanu un vieglos, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgos darbos, informē Valsts darba inspekcijā (VDI). Drīkst ravēt un laistīt dārzus, novākt ražu, sakopt laukumus un skvērus, strādāt par kurjeru, saiņot un iepakot preces, pārdot uz ielām pārtikas un nepārtikas preces u. tml.
Arī pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadiem aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Pusaudžiem nedrīkst dot darbus, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršanu, atzarošanu, izvilkšanu, baļķu kraušanu), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.
VDI skaidro, ka nepilngadīgie var strādāt piecas dienas nedēļā, bet bērnus brīvlaikā nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, savukārt pusaudžus – ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Nepilngadīgos nedrīkst nodarbināt nakts laikā, virsstundu darbā, kā arī darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot līdzvērtīgu kompensējošu atpūtu. Pusaudžiem darbā arī ir tiesības uz pārtraukumu, kas nav īsāks par 30 minūtēm, ja viņu darbalaiks ir ilgāks par četrarpus stundām.
Savukārt attiecībā uz darba aizsardzības jautājumiem jāzina, ka darba devējam jaunietis, kas pie viņa nonācis, ir jāapmāca un jāinstruē darbavietā, iemācot jaunajam darbiniekam strādāt pareizi un droši, turklāt pirms patstāvīga darba jaunietim vispirms jāpastrādā pieredzējuša kolēģa uzraudzībā. Vēl pirms darba līguma noslēgšanas nepilngadīgajam darbiniekam ir jābūt informētam par viņa darbavietā pastāvošajiem riska faktoriem un tie, kā arī darba aizsardzības pasākumi uzņēmumā jāuzzina arī kādam no jaunieša vecākiem. Kā norāda VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Dace Aleksāne, nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja tā rada vai var radīt risku viņa vai citu personu drošībai un veselībai. Tāpat darba devējam jānodrošina pie viņa strādājošais jaunietis ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, un nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates.
Patvaļīgi neko nedarīt
"Darba kultūra uzņēmumos ir dažāda, un arī jauniešu zināšanas darba aizsardzības jomā ir dažādas. Taču ir svarīgi atcerēties, ka pirmā darbavieta jaunietim ieliek pamatus visai darba dzīvei. Ja darba devējs būs atbildīgs un ierādīs visas prasmes, arī to, kā strādāt droši, viņš iegūs atbildīgu un zinošu darbinieku. Ja ļaus strādāt, kā pagadās, rezultāts nebūs iepriecinošs," saka Aleksāne.
Arī SIA Grif valdes loceklis Aleksandrs Grigorjevs uzsver, cik būtiski ir instruktāžas laikā jaunietim izskaidrot gan veicamos darba pienākumus un darba vides faktorus, ar ko būs jāsastopas, gan to, kādi aizsarglīdzekļi obligāti jālieto un kāpēc tie ir svarīgi. Tāpat jaunajiem darbiniekiem jāzina, pie kā vērsties jebkādu jautājumu un palīdzības nepieciešamības gadījumos. "Nodarbinot pusaudžus un jauniešus, darba devējiem jāvelta vairāk laika viņu apmācīšanai, izskaidrojot lietas, kas pieredzējušiem darbiniekiem varbūt ir pat pašsaprotamas. Tāpat jaunajiem darbiniekiem nepieciešama lielāka uzraudzība, viņus nav vēlams atstāt darba vidē vienus pašus," Grigorjevs teic un iesaka darbadienas beigās ar jaunieti pārrunāt, kā veicies, un motivēt paslavējot.;
Dienas uzrunātie uzņēmumi stāsta, ka jauniešu apmācīšanai tiek pievērsta nopietna uzmanība. "Jebkurš jaunais darbinieks, kurš stājas darbā McDonald’s, darba līguma noslēgšanas brīdī tiek iepazīstināts ar darba vides riska faktoriem un noinstruēts par darba drošību un aizsardzību, arī par elektrodrošību, ugunsdrošību, to, kā jārīkojas, ja darbavietā ir noticis nelaimes gadījums, par pirmās palīdzības sniegšanu u. c. Instruktāža notiek arī tiešajā darba vietā. Pamata noteikumi darba drošībā un aizsardzībā, kas jāņem vērā strādājot, ir nemainīgi – būt vērīgiem, uzmanīgiem, rūpēties par savu un kolēģu drošību," stāsta Oļegs Karpušenko, McDonald’s Cilvēkresursu un apmācību nodaļas direktors. Viņš piebilst, ka drošības noteikumu ievērošanu katrā restorānā uzrauga tā menedžeris, vadītājs un maiņu vadītāji, un šīs normas darbiniekiem tiek atgādinātas arī atkārtotās instruktāžās ne retāk kā reizi gadā.
Arī SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs rīkojas līdzīgi, jauniešiem prasot ievērot galvenos pamatnoteikumus, ko diktē zoodārza specifika, – domā, ko dari, domā, kā dari, un domā, kur dari, atklāj zoodārza personāla vadītāja Anita Kļava.
Savukārt būvniecības firmā RBSSKALS, kā stāsta tās darba aizsardzības speciālists Aivars Ikaunieks, darbā pieņemto jauniešu apmācībā bez ierindas instruktāžām tiek aktīvi izmantoti arī vizuāli uzskates līdzekļi – multiplikācijas filmas ievadapmācībā un Napo filmiņas, kurās netrūkst humora un kurās datoranimēts varonis iet cauri dažādām bīstamām situācijām darba vidē. "Pusaudžus nodarbinām tādos darbos, kur darba vides riski, kas varētu radīt nelaimes gadījuma iespējamību, nav bīstami. Darbus uzdod pieaugušais, kurš vienmēr atrodas tuvumā. Galvenais jaunietim: darīt to darbu, kas ir uzdots, patvaļīgi neko nedarīt un, ja ir neskaidrības, vienmēr jautāt," Ikaunieks saka.
Esmu stiprs, ātrs un veikls
To, ka darbības pēc paša iniciatīvas un improvizēšana no drošības viedokļa strādājot ir lieka, jauniešiem piekodina arī Grigorjevs un mudina nekautrēties un uzdot darba vadītājam jautājumus, ja kaut kas nav skaidrs. Viņš norāda, ka, pēc statistikas, tieši mazāk pieredzējušie darbinieki (ar stāžu līdz trim gadiem) pērn visbiežāk saskārušies ar smagiem vai letāliem nelaimes gadījumiem darbavietā. "Daļa no jaunajiem darbiniekiem paļaujas uz veiksmi un cer, ka "ar mani nekas nenotiks". Jauniešiem arī ir tipiska uzvedība, vēloties parādīt, ka viņi ir jautri, stipri, sportiski un ar zibenīgu reakciju, tā apliecinot, ka aizsardzība viņiem nav nepieciešama. Diemžēl jaunajā darba vidē var būt daudz nezināmu riska faktoru, tāpēc ir svarīgi informēt par tiem, stāstīt par drošiem darba paņēmieniem, rādīt praktiski, kā var palīdzēt aizsargbriļļu vai aizsargcimdu lietošana utt. Jaunieši maina savu attieksmi, strādājot uzņēmumā, kur darba drošība un darba kultūra ir svarīga, un redzot, ka drošības pasākumus ievēro arī pieredzējušie darbinieki," teic SIA Grif pārstāvis.
Karpušenko no McDonald’s novērojis, ka jauniešu zināšanas un izpratne par darba drošību ir atšķirīga, taču lielākoties pietiekama. Uzņēmums iemanījies novērst arī atsevišķus vieglprātīgas attieksmes gadījumus, pārliecinot jauniešus, ka šo normu ievērošana veido labvēlīgu darba vidi visiem restorānā strādājošajiem.
"Mīti un stereotipi par darba drošību jauniešiem pazūd tad, kad jāsāk strādāt un viņi reāli redz, kā ir būt zoodārza darbiniekam, nevis apmeklētājam," saka Kļava no Rīgas zoodārza. Tiesa, liela daļa te strādājošo jauniešu to dara jau vairākus gadus pēc kārtas, tāpēc viņi labi apzinās, cik svarīga zoodārzā ir darba drošības prasību ievērošana.
Arī A. Ikaunieks no RBSSKALS teic, ka vairākums te strādājošo jauniešu saprot darba riskus un drošības noteikumus ievēro, lai gan, protams, gadās pa kādam pārgalvim, tāpēc blakus vienmēr ir pieaugušais. "Bet no pieredzes būvniecībā varu teikt, ka tieši jaunie darbinieki ir tie, kuri ievēro darba aizsardzības prasības, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus. Lielākās problēmas ir ar vecajiem darbiniekiem, kuriem atruna ir: "Es jau 30 gadu tā strādāju, un nekas nav noticis – lieciet man mieru!" Jaunieši pret savu drošību un veselību darbā kopumā ir apzinīgāki, tomēr, no otras puses, – arī nedaudz pārgalvīgāki, veicot konkrētus uzdevumus," stāsta Ikaunieks.