Pēdējās nedēļās slimnīcas cita pēc citas paziņo, ka kvotas noteiktiem izmeklējumiem šogad ir beigušās. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas tagad mēģina pierakstīties rindā, uz izmeklējumu tiks vienīgi nākamgad. Šāda situācija nav nekas jauns. Par to jau vismaz desmit gadu runā katru rudeni, un katru gadu šai problēmai tiek meklēts risinājums, kas ierasti ir neliels papildu finansējums. Taču tā nav sistēmiska pieeja problēmai, un veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) sola, ka nākamgad viss mainīsies un rindu problēma vairs nebūs tik izteikta.
Pēc augustā veiktā Dienas eksperimenta secinājumi nebija iepriecinoši – ar ģimenes ārsta nosūtījumu uz mamologa ķirurga konsultāciju par valsts līdzekļiem pierakstīties rindā pat uz nākamo gadu neizdodas. Turklāt ģimenes ārsti norādīja, ka tādas situācijas piedzīvo ne tikai pacienti, kas vēlas pieteikties uz konsultāciju pie mamologa. Būtībā runa esot teju par visiem pierakstiem uz konsultācijām vai ultraskaņas, fibrogastroskopijas, datortomogrāfijas un daudziem citiem izmeklējumiem. Bieži kvotas ir beigušās jau pēc pirmajiem trim četriem gada mēnešiem.
Savukārt tagad kā lavīna birst slimnīcu paziņojumi par izsmeltajām kvotām ne tikai lielajās Rīgas slimnīcās, bet arī reģionos. Piemēram, Vidzemes slimnīcā tās izsīkušas datortomogrāfijai, galvas un kakla asinsvadu sonogrāfijai, elektroencefalogrāfijai, ultrasonogrāfijai locītavām, vēdera dobumam, vairogdziedzerim un ehokardiogrāfijai. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā kvotas faktiski jau ir beigušās pie urologa, nefrologa un uz Holtera monitorēšanu jeb diennakts asinsspiediena monitorēšanu. Arī Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs Dienai apliecina, ka tā nav tikai universitāšu slimnīcu problēma, bet skar arī reģionus. Turklāt tas nav nekas jauns – par to runā jau desmit gadu, un nekas nemainās.
Veselības ministrs Belēvičs (ZZS) gan sola, ka nākamgad situācija būs labāka. Pirmkārt, valsts slimnīcu vietā apmaksās valsts galvotos kredītus. Taču, tā kā tas nenotiek jau šogad, radušās problēmas. Respektīvi, lielajām universitāšu slimnīcām kopā šie izdevumi ir pieci miljoni eiro, kas tām pašām arī jāsedz. Savukārt turpmāk tam būs valsts budžeta dotācija, un jau no paša gada sākuma slimnīcas zinās, ka šī nauda nav jāatliek no iekšējām rezervēm, un tas problēmu ar rindām būtiski mazināšot, Dienai stāsta ministrs.
Cits aspekts ir iekšējo lietu sakārtošana slimnīcās. Darboties sācis ar diagnozēm saistītu grupu apmaksas modelis, kas nozīmē, ka lielāks finansējums tiek saņemts par sarežģītākām manipulācijām un līdz ar to saņemtais finansējums slimnīcās ir tuvāks reālajām manipulācijas izmaksām, skaidro Belēvičs. Tāpat, pēc viņa teiktā, pašā ministrijā notiek reorganizācija – tajā tagad strādā finansisti un ekonomisti, kas spēj izvērtēt kapitālsabiedrības un to bilances, un tām reizi ceturksnī būs jāsaskaņo savs budžets ar ministriju. Tiekot arī darīts viss, lai pārtrauktu nelietderīgu līdzekļu tērēšanu, un, ietaupot uz atsevišķām pozīcijām pat tikai dažus procentus, paredzēts panākt, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) katru mēnesi nevis palielināsies iztrūkums, bet radušies zaudējumi laika gaitā samazināsies. Arī tas dos iespēju mazināt rindas.
Tomēr garo rindu problēma slēpjas arī citā aspektā, uzskata ministrs. RAKUS un PSKUS koncentrējušies labākie speciālisti, un nav pārsteigums, ka pacienti vēlas pierakstīties tieši pie viņiem. Taču šīs slimnīcas paredzētas vissarežģītākajiem gadījumiem, tāpēc vajadzētu ierobežot vienkāršo situāciju risināšanu šajās slimnīcās.
Visu Annas Strapcānes rakstu Ar ikgadēju plāksteri vien nepietiek lasiet ceturtdienas, 1. oktobra laikrakstā Diena!
