Aptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta finansējuma palielināšanu ES ārējās robežas stiprināšanai

Šī gada vasarā veiktajā Eirobarometra aptaujā par eiropiešu priekšstatiem par Šengenas zonu secināts, ka kopumā 71% respondentu finansējuma palielināšanu ES ārējās robežas stiprināšanai uzskata par nepieciešamu, savukārt 24% finansējuma palielināšanai nepiekrīt. ES vidēji 72% aptaujāto atbalsta finansējuma palielināšanu, bet 20% to neatbalsta.

Lielākā daļa Latvijā aptaujāto iedzīvotāju - 68%, uzskata, ka ES vairāk būtu jāiesaistās palīdzības sniegšanā valstīm, kas atrodas pie ārējām ES robežām, lai tās aizsargātu. Tam nepiekrīt 25% aptaujāto, bet 7% nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. ES vidēji 79% piekrīt, ka šādām valstīm būtu jāsniedz lielāka palīdzība no ES puses, savukārt 14% tam nepiekrīt.

Latvijas iedzīvotājiem vislabāk zināms par trim ES iniciatīvām ar mērķi aizsargāt ārējās robežas, secināts aptaujā. 34% Latvijas respondentu zina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), 32% zina Vīzu informācijas sistēmu (VIS), bet 28% zina Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (EES).

Nevienu ES iniciatīvu ar mērķi aizsargāt ārējās robežas nezina 11% Latvijā aptaujāto, bet ES vidēji - 7%. Aģentūru Frontex ES vidēji zina 50% aptaujāto, EES zina 22%, bet VIS - 19%.

Kā Šengenas zonas pozitīvāko un svarīgāko aspektu Latvijas iedzīvotāji minējuši atviegloto pārvietošanos starp valstīm - 56%. Kā pozitīvs aspekts biežāk minēta arī neesošā pasu kontrole - 41%, tūrisma pieaugums Latvijā - 40%, kā arī rindu un sastrēgumu mazināšanās pie iekšējām robežām - 34%.

Savukārt ES vidēji visbiežāk kā pozitīvs un svarīgs Šengenas zonas aspekts tiek minēta atvieglota tirdzniecība - 43%, kam seko neesošā pasu kontrole - 38% un atvieglota pārvietošanās starp valstīm - 37%.

74% aptaujāto Latvijā uzskata, ka Šengenas zonai ir pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā, 74% arī domā, ka Latvijai Šengenas zona rada vairāk priekšrocību nekā trūkumu, bet 73% uzskata, ka Šengenas zonas izveide ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem. ES kopumā 75% respondentu uzskata, ka Šengenas zonai ir pozitīva ietekme uz šo iedzīvotāju valstīm.

Aptaujā arī secināts, ka visbiežāk Latvijas iedzīvotāji ceļo uz citām valstīm Šengenas zonas iekšienē, lai dotos brīvdienās - 72%. Arī ES kopumā šis ir populārākais iemesls - 86%. 15% Latvijas respondentu norādījuši, ka ceļo darījumu braucienu dēļ, izņemot nokļūšanu darbā - 15% un pārtikas iegādes dēļ - 12%.

Lielākā daļa Latvijā aptaujāto iedzīvotāju nekad nav ceļojuši uz citām ES valstīm - 33%, valstīm Šengenas zonas iekšienē - 34% vai valstīm ārpus Šengenas zonas - 63%. 24% norādījuši, ka uz citām ES valstīm ceļo retāk nekā reizi gadā, bet 22% norādījuši, ka retāk nekā reizi gadā ceļo uz valstīm Šengenas zonas iekšienē. 22% arī norādījuši, ka retāk nekā reizi gadā ceļo uz valstīm ārpus Šengenas zonas.

Aptaujas veikšanai tika izmantotas 27 734 tiešās intervijas, no kurām 1007 tika veiktas Latvijā

Šengenas zonā mīt vairāk nekā 400 miljoni iedzīvotāju. Pašlaik Šengenas zonu veido 26 Eiropas valstis, no kurām 22 ir ES dalībvalstis.