Šodien aprit viens gads, kopš sāka darboties 12.Saeimas sasaukums.
Kaktiņš, lūgts komentēt šī parlamenta sasaukuma darbību, sacīja, ka sabiedrības uzticēšanās Saeimai ir ļoti svarīga indikācija, kas ietver politiskās leģitimitātes aspektu. Ja parlamentam uzticas, tad tas spēj strādāt efektīvi, bet pretējā gadījumā politiķu darbs varētu būt apgrūtināts.
Eksperta vērtējumā 12.Saeima "uzticības krīzi" nav atrisinājusi. Uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām aptaujas liecināja, ka parlamentam uzticas aptuveni 28% respondentu, tomēr šis rādītājs nebija būtiski atšķirīgs ar situāciju pirms vēlēšanām, piebilda Kaktiņš.
Kopumā šī parlamenta sasaukuma laikā uzticība parlamentam mazinājās, oktobrī sasniedzot zemāko rādītāju - 18%. Oktobrī 74% aptaujāto sacīja, ka neuzticas Saeimai, bet vēl 8% respondentu nebija viedokļa šajā jautājumā, pastāstīja Kaktiņš.
Viņš to saistīja ar vairākiem faktoriem, piemēram, pašlaik strauju uzticības kritumu varētu ietekmēt valdošās koalīcijas nostāja bēgļu jautājumā, kā arī ar budžetu saistīti jautājumi un plānotās izmaiņas nodokļu jomā. Arī dažādi deputātu administratīvie pārkāpumi un citi skandāli to varētu ietekmēt, bet tas nav galvenais iemesls, uzskata Kaktiņš.
Eksperts arī neprognozēja, ka tuvākajā laikā sabiedrības uzticība parlamentam varētu būtiski palielināties.
12.Saeimas vēlēšanas notika pērn 4.oktobrī, bet uz pirmo sēdi jaunais parlamenta sasaukums sanāca pērn 4.novembrī.
Toreiz Saeimas vēlēšanās piedalījās 58,85% balsstiesīgo pilsoņu, bet iekļūšanai parlamentā nepieciešamos 5% no nodoto balsu kopskaita ieguva sešas partijas un partiju apvienības - Saskaņa, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA), Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un No sirds Latvijai (NSL), liecina Centrālās vēlēšanas komisijas informācija.
Saskaņa 12.Saeimā ieguva 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, ZZS - 21, NA - 17, LRA - astoņas, bet NSL - septiņas deputātu vietas.