Visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais. Labākais stāvoklis ir iežu atsegumu grupai, kur iekļautas kaļķiežu un smilšakmens klintis un alas, portālu Diena.lv informēja Latvijas Dabas fondā.
Tāpat pirmo reizi oficiālā dokumentā fiksēts, ka Latvijā pilnībā izmirusi lidvāveres populācija. 19.gadsimtā lidvāveres vēl bija sastopamas visos Latvijas novados, bet kopš 2005.gada tās vairs nav atrastas. Lidvāveres Latvijā bija daudz plašāk izplatītas, kad valsts mežainums bija divreiz mazāks nekā šodien. "Rodas pretruna - mežu kļuvis divreiz vairāk, bet šo mežu iemītniekam kļuvis sliktāk. Acīmredzot svarīgāka par formālu meža platību pieaugumu ir meža iekšējā kvalitāte - lidvāveres gadījumā svarīgi ir veci apšu meži ar dobumainiem kokiem," norāda Latvijas dabas fonds.
Jau iepriekšējā ziņojumā, kas tapa 2007.gadā, tika konstatēts, ka Latvija savā ainavā spējusi saglabāt ievērojami mazāk patiesi dabiskas vides nekā vairums citu Eiropas Savienības valstu. Jaunākais ziņojums vēsta, ka situācija ir ievērojami sliktāka nekā gaidīts, proti, Latvija strauji zaudē atlikušās izcilākās dabas vērtības.
"Pašreizējo Latvijas dabas daudzveidības stāvokli un cilvēku nespēju to reālistiski uztvert nosacīti var salīdzināt ar veikalu, kurā pavirša pircēja acīm plaukti šķiet pārpilni ar precēm, bet patiesībā tajos tik pat kā vairs nav atrodami vēl nesen pieejamie labākie produkti - izvēle sarukusi no daudzveidīgas un veselīgas maizes šķirņu izvēles līdz pāris veidiem ar e-vielām pārpildītiem kukulīšiem, atrodams vairs tikai viena ražotāja piens u.tml. Faktiskais apdraudētās dabas stāvoklis ir pretrunā ar populāro mītu par Latviju kā valsti, kas "zaļāka" par citām valstīm. Pārmērīgā "zaļuma" ilūzija bieži vien novērš uzmanību no steidzami risināmām problēmām," saka meža un zālāju dzīvotņu novērtējuma darba grupu dalībnieks Viesturs Lārmanis.
Par problēmām dabisko zālāju stāvoklī runā zālāju pētniece Solvita Rūsiņa. "Šīs no tradicionālās lauksaimniecības atkarīgās dzīvotnes pirms nepilna gadsimta aizņēma ap 30% no Latvijas teritorijas, bet uz 2007.gada ziņojuma brīdi bija zināmas vairs tikai 0,3% apmērā. Ziņai par simtkārtīgu samazinājumu dabas vērtībai, kas Latvijā ir visizcilākā savvaļas sugu bagātības ziņā, vajadzētu būt pamudinājumam uz steidzamu aizsargājošu rīcību. Tomēr 2013.gada ziņojumā nācās konstatēt, ka visu dabisko pļavu un ganību stāvoklis šobrīd vērtējams kā vēl vairāk pasliktinājies. Pašlaik 60% līdz 80% no šiem jau tā niecīgajiem 0,3% ir izzušanas stadijā. Tas tā nebūtu, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijas būtu pietiekami mērķtiecīgi sadarbojušās, lai pielietotu līdzekļus, ko ES Lauku attīstības programmas piedāvā dabas vērtību uzturēšanai."
Latvijas Dabas fonds atgādina, ka no tā, kā rīkojamies šobrīd, ir atkarīgs, vai nākamajām paaudzēm būs iespēja savām acīm skatīt īstas dabiskās pļavas un ganības vai citas uz izzušanas sliekšņa esošas dabas vērtības.
Pētījums veikts, lai sagatavotu Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli. Tādu reizi sešos gados gatavo visas ES valstis. Ziņojuma faktu daļu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā apkopoja Latvijas Dabas fonds, sagatavošanā pieaicinot 28 vadošos dzīvotņu un sugu ekspertus.