Darba grupas rezultātā iezīmējušies trīs galvenie attīstības virzieni, kā sekmīgāk ieviest alternatīvo dienestu.
Pirmais virziens paredz VACD ieviešanu Labklājības, Iekšlietu, Veselības ministriju padotības iestādēs. Otrais paredz VACD dienesta vietu attīstīšanu tikai AM padotības iestādēs. Trešais variants paredz apvienoto versiju, ka VACD sākotnēji tiek ieviests AM padotībā esošajās civilajās iestādēs, bet ilgtermiņā VACD izpildi savās iestādēs piedāvātu arī citas ministrijas.
Ņemot vērā, ka VACD sākotnēji ir paredzams neliels dienošo skaits, kā arī VACD dienesta izveide vairākās ministriju padotības iestādēs arī šādam nelielam cilvēku skaitam prasītu ne tikai apjomīgus laika resursus, tad AM piedāvājusi alternatīvo dienestu īstenot AM civilās padotības iestādēs. Tādā veidā būtu iespējams nodrošināt paredzamāku un vieglāku VAD ieviešanu, jo sākotnējā posmā gan militārā, gan nemilitārā dienesta veidi koncentrētos AM pakļautībā.
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) ir atbildīgs par AM valdījumā esošā nekustamā īpašuma, valsts militārās aizsardzības objektu un valsts militārās aizsardzības vajadzībām nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu.
Ņemot vērā VAMOIC atbildības sfēru, šajā institūcijā varētu tikt piedāvāts veikt VACD tādās jomās kā nekustamā īpašuma apsaimniekošana un Nacionālo bruņoto spēku bāzu infrastruktūras uzturēšanas darbi. Minētajos amatos kopumā varētu tikt nodarbināti līdz 50 VACD iesauktie.
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) nodrošina pilnu individuālā ekipējuma loģistikas cikla pārvaldību no iegāžu plānošanas līdz materiāltehnisko līdzekļu utilizācijai, tai skaitā centralizēto iepirkumu veikšanu AM un armijas vajadzībām.
Vienlaikus VALIC nodrošina arī noliktavu pārvaldību, kas nozīmē, ka VACD veicējiem galvenokārt varētu tikt piedāvāts veikt dienestu tādos amatos kā šoferis/ekspeditors, nodrošinot materiāltehnisko līdzekļu piegādes starp noliktavām kā arī noliktavas darbinieks, kas ietvertu ekipējuma un materiāltehnisko līdzekļu komplektēšanu, dokumentu apstrādi, noliktavas kārtošanu un citus darba uzdevumus. Šo pienākumu veikšanai VALIC būtu spējīgs piedāvāt 20 amata vietas.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) ir vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. LĢIA veic ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu iegūšanu, sagatavošanu un atjaunināšanu, kā arī sniedz ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus.
Gandrīz visiem aģentūras darbiniekiem nepieciešama augstākā izglītība ģeodēzijā, kartogrāfijā, zemes ierīcībā vai citā radniecīgā specialitātē. Ja nav šādas izglītības un speciālas apmācības, dienējošie iesaistāmi mazas kvalifikācijas darbos, turklāt tādos, kur nav saskare ar sensitīvu ģeoinformāciju.
Piemēram, ģeodēzists paredzēts līdz divām vietām. Dienests būtu saistīts ar pastāvīgiem izbraukumiem laukā piecas dienas nedēļā, rakšanu, krūmu likvidēšanu ap ģeodēziskajiem punktiem. Tāpat dienestu varētu pildīt
Piemēram, kartogrāfa profesijas veicēji piedalītos zemākas kvalifikācijas darbos pie kartogrāfiskajiem pasākumiem. Taču, ņemot vērā LĢIA darbības specifiku, sniegtu pievienoto vērtību nepieciešams, lai dienējošajam būtu izpratne par ģeotelpisko informāciju. Tas nozīmē, ka jābūt studentam ģeodēzijā, kartogrāfijā, zemes ierīcībā vai citā radniecīgā specialitātē vai šo mācību kursu pabeigušam.
Kopumā LĢIA varētu uzņemt līdz 15 VACD veicējus, ņemot vērā to, ka darbam kartogrāfijā nepieciešama pamatzināšanas vai izpratne par ģeotelpisko informāciju. Attiecībā uz amatiem, kur nepieciešama augstākā izglītība, tas lielākā mērā attiektos uz to VAD jauniešu daļu, kas dienestu būtu atlikuši.
Kara muzejs ir vadošā iestāde Latvijas militārās vēstures pētniecībā. Lai gan muzeja uzdevumi ir specifiski un prasa specializāciju, tas varētu nodrošināt četras dienesta vietas, kur dienošie strādātu muzeja krātuvēs, veicot uzskaites darbus un vēsturisko materiālu saglabāšanu.
Kopumā AM civilās padotības iestādēs varētu nodrošināt 89 dienesta izpildes vietas VACD veicējiem gadā, galvenokārt piedāvājot mazkvalificētus darbus. Šāda tipa darbus veiktu VAD iesaukuma vecumā esošie jaunieši, pavadot 11 mēnešus garu dienestu 40 stundas nedēļā.
AM padotības iestādēm nav iespējas nodrošināt naktsmītnes vai ēdināšanu, līdz ar to šie izdevumi būtu sedzami no privātiem līdzekļiem. Iespēju robežās VAD departaments izskatīs jauniešus norīkot VACD tuvāk to dzīves vietai, tādējādi samazinot izmaksas par transportu vai ēdināšanu.
VACD iesauktajiem mēnesī maksātu 300 eiro lielu kompensāciju, 1100 eiro pabalstu, dienestu beidzot, 140 eiro lielu mēneša kompensāciju par transporta izdevumiem, kā arī 15,37 eiro mēnesī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarbam un pensijai.
Kopumā VACD īstenošanai 89 iesaucamajiem izmaksas veidotu 543 707 eiro. Atkarībā no padotības iestādes, izmaksas varētu nelielā apmērā sadārdzināties. Piemēram, VALIC gadījumā aktuāls ir darba apģērba komplekts un elektroiekrāvēja vadītāja apmācības.
Pēc VACD pabeigšanas jaunieši tiks iekļauti aktīvās rezerves sarakstos uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka šīs personas var tikt iesauktas uz iemaņu atjaunināšanu līdzīgi, kā to darīs citos VAD veidos dienošie. Dienesta uzdevumu izpilde mācībās būs pielīdzināta tiem pienākumiem, kas tika veikti VACD laikā.
Patlaban Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tiek skatīts AM iesniegtais likumprojekts par VAD. Komisijas diskusiju laikā tika pausts priekšlikums VAD likumprojektā uz trešo lasījumu iesniegt papildinājumus ar VACD sadaļu, tādējādi nodrošinot, ka viens likums aptvertu gan militāru, gan civilo dienestu.
Ņemot vērā ierobežoto laiku, kas atlicis likumprojekta pilnveidošanai, nav iespējams kvalitatīvi un pilnvērtīgi iesniegt likumprojekta priekšlikumus par VACD starpinstitūciju risinājumu, norāda AM.
Turklāt VACD ieviešana citu ministriju padotības iestādēs neesot iespējama pašreizējā valsts budžeta ietvaros un attiecīgi būtu nepieciešams papildus finansējums.
Šī modeļa pašreizējā kapacitāte pēc būtības ievērojami pārsniedz VACD sākotnēji uzņemamo skaitu, līdz ar to modeļa ieviešanā ieguldītie laika un finanšu resursi neesot atbilstoši potenciāli nelielajam VACD sākotnēji dienošo skaitam.
Ņemot vērā minēto, AM rosina valdību atbalstīt modeli, kas paredz īstenot VACD tikai AM padotības iestādēs.
VACD AM padotības iestādēs nodrošina tūlītēju VACD ieviešanu esošo resursu ietvaros. Turklāt jau šobrīd AM ir sagatavojusi sākotnējos VACD priekšlikumus VAD likumprojekta papildināšanai uz trešo lasījumu, tādējādi nodrošinot Tiesībsarga un Saeimas juridiskā biroja iebildumu risinājumu par VAD izpildi nemilitārā veidā.
Būtiski ir ņemt vērā, ka lai sāktu VAD izpildi obligātā kārtā 2024.gada janvārī, VACD likumprojektam būtu jāstājas spēkā vēlākais šī gada maijā. Tāpēc AM piedāvātais risinājums laika un resursu izteiksmē risina ar VAD likumprojekta izstrādi un VAD ieviešanu saistītās problēmas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka VACD īstenošana AM padotības iestādēs neizslēdz iespēju nākotnē elastīgi pāriet uz citu, plašāku VACD modeli, kurā pakāpeniski dienestu piedāvātu citas ministrijas.
Starp daudzajiem šī modeļa ieguvumiem, AM arī norādījusi atsevišķus trūkumus, proti, šādā modelī tiek stiprināta vienīgi aizsardzības nozare. Tāpat izteikti militāro vidi neatbalstošam cilvēkam var nākties veikt dienestu vidē, kas lielākā vai mazākā mērā tomēr ir ar to saistīta. Dienesta vietā arī nebūs nodrošinātas naktsmītnes un ēdināšana.
Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ turpinās skatīt Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu.
Komisijas jau atbalstītā redakcija otrajam lasījumam paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
VAD būtu pakļauti pilsoņi - vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.
Tāpat Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
Līdz šim komisijas atbalstītās redakcijas paredz, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu.
Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus. Pirmais iesaukums paredzēts brīvprātīgā kārtā.