Galkins skaidroja, ka AM piedāvātais dienests ir jauns sociālais līgums starp valsti un sabiedrību, kas nozīmē to, ka katram pilsonim ir jāiesaistās valsts aizsardzībā. Šī iesaiste ir viena no būtiskākajām garantijām, lai Latvija nepiedzīvotu Krievijas militāro agresiju, tāpēc VAD attieksies arī uz ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri atbilst iesaukuma vecumam.
"Šis ir arī kritiski svarīgi, lai pašos pamatos tiktu novērsta padomju laikos un 90.gados obligātajā militārajā dienestā pieļautā nosacītā segregācija, ka dienestā tika iesaukti tie, kuri nemācēja vai nezināja, kā no tā izvairīties. Latvijas sabiedrībai ir jāmaina domāšana un jāpieņem tas, ka dienests valsts armijā ir goda lieta un katra pienākums, kā tas ir, piemēram, Somijā, ne sods," skaidroja Galkins.
Turklāt līdzšinējā pieredze liecina, ka arī ārzemēs dzīvojošie pilsoņi, kuri ir iestājušies Zemessardzē, atgriežas no savas mītnes zemes uz mācībām un piedalās tajās regulāri.
Lai arī patlaban AM rosinājusi VAD ieviest tikai vīriešiem un sievietes varēs pieteikties brīvprātīgā kārtā, ministrija neiestājas kategoriski pret to, ka šis dienests nebūtu obligāts jaunietēm.
Piedāvājums par stiprā dzimuma iesaukšanu pamatā ir saistīts ar finansiālajiem apsvērumiem, jo arī visus vīriešus noteiktajā vecuma grupā nav iespējams uzreiz iesaukt.
Tāpat arī, vērtējot citu valsti pieredzi, AM vadījusies pēc tā, ka procentuāli lielākā daļa iesaukumam tiek pakļauti vīrieši.
Ministrija iestājas par dzimumu līdztiesību un, ja VAD jautājuma izskatīšanas gaitā valdība un Saeima ir gatavi piešķirt papildu finansējumu, kas nepieciešams, lai iesauktu un apmācītu divkārt lielāku pilsoņu skaitu uzreiz, tad šo uzstādījumu būtu iespējams mainīt.
Galkins arī apliecināja, ka pirms VAD priekšlikuma izziņošanas AM veica padziļinātu izpēti ar jauniešu, tostarp, sieviešu intervēšanu. Pētījumā secināts, ka nospiedošā vairākuma attieksme sieviešu respondentu vidū bija noliedzoša par iestāšanos VAD.
AM gan patlaban detalizēti neskaidroja, kādas būs topošo valsts aizstāvju atlases metodes. AM patlaban paļaujas uz brīvprātības principu, cerot, ka jaunieši pieteiksies paši VAD. Vienlaikus atlasē aizsardzības resors plānojot izmantot modernus risinājumus un valstī pieejamās datu bāzes. Tāpat ir plānots, ka potenciālie kandidāti tiek uzrunāti individuāli.
Patlaban arī nav zināms, kādas sankcijas AM rosinās par apzinātu izvairīšanos no VAD un vai tā būs administratīvā vai kriminālā atbildība.
"Patlaban vēl turpinām pētīt Somijas pieredzi attiecībā uz atbildības noteikšanu par apzinātu izvairīšanos no VAD. Tomēr, kā jau iepriekš tika minēts, pirmkārt, Aizsardzības ministrija aicina uz principiālu attieksmes maiņu. VAD ir katra Latvijas iedzīvotāja interesēs," uzsvēra Galkins.
Galkins arī atgādināja, ka pirmo iesaukumu apmācīšanai NBS pietikšot ar esošajiem personāla un infrastruktūras resursiem. Turklāt Somijas pieredze rāda, ka papildu instruktori tiek sagatavoti arī militārā dienesta laikā.
Jau ziņots, ka AM rosinājusi VAD pakāpenisku ieviešanu. Tas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienestu.
Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023.gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā. AM izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā VAD īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu - 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus - apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās.
Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.