Viņa uzsvēra, ka problēmas sakne ir sabiedrības bezatbildīgā rīcība ar izsmēķiem, kas rodas zināšanu un izpratnes trūkuma dēļ. "Rezultātā nereti izsmēķi tiek izmesti pa auto logu, aprakti smiltīs, mērķtiecīgi mesti ūdens notekās - tieši tā, kā vēsta projekta nosaukums: prom no acīm," teica Kubliņa.
Kā informēja Kubliņa, lai mazinātu izsmēķu nonākšanu dabā un izglītotu sabiedrību par izsmēķu sastāvu un ietekmi uz vidi, Zaļā josta šī gada vasarā īstenoja projektu Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd. Tā laikā izvietoti informatīvi plakāti lielākajās Latvijas pilsētās, īstenota plaša izglītojoša kampaņa sociālajos tīklos. Galvenā projekta aktivitāte vērsta uz sabiedrības attieksmes maiņu un pareizu izsmēķu utilizāciju.
Piekrastes zonas atkritumu monitoringa kampaņas Mana jūra vadītājs Jānis Ulme atzīmēja, ka izsmēķu īpatsvars pludmalēs šogad ir pieaudzis. Monitoringa deviņos norises gados vidēji 10 piekrastes metros atrodami 16 izsmēķi jeb 8% no kopējā atkritumu daudzuma.
Viņš norādīja, ka vislielākais izsmēķu piesārņojums šogad konstatēts Daugavgrīvas pludmalē - 512 izsmēķi uz 100 metriem, Klapkalnciema pludmalē - 454 izsmēķi uz 100 metriem, Apšuciema pludmalē - 425 izsmēķi uz 100 metriem un Vecāķu pludmalē - 357 izsmēķi uz 100 metriem.
"Visas šīs Pelnutrauka pludmaļu Top līderes turklāt ir oficiālās peldvietas, kas nozīmē, ka tur ir aizliegts publiski smēķēt," sacīja Ulme.
Viņš piebilda, ka vissmagākā situācija piekrastes pašvaldībās konstatēta Rīgā - 249,8 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem, Saulkrastu novadā - 248,0 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem, Engures novadā - 230,8 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem, Jūrmalā - 163,5 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem un Carnikavas novadā - 156,0 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem.
Latvijas Universitātes pētnieks Dmitrijs Poršņovs skaidroja, ka izsmēķis - apmēram 310 miligramus smags smēķēšanas atkritums - ir izplatītākā atkritumu vienībā pasaulē. Pēc viņa teiktā, apmēram 76-84% pasaulē saražoto cigarešu filtru tiek apsaimniekoti nepareizi un nonāk vidē. Izsmēķi veido ap 15000 celulozes acetāta (bioplastmasas) šķiedras dažu mikrometru diametrā, kas efektīvi uzsūc smēķēšanas laikā radušās kaitīgās vielas. Tabakas dūmus veido ap 4350 vielas, no kurām 173 piemīt pierādīta negatīva iedarbība uz dzīvajiem organismiem. Izsmēķa ilgtermiņa toksiskums kļūst izteikts pēc aptuveni divu gadu sadalīšanās, laika gaitā tas pieaug.
Kā atklāja pētnieks, pēc zinātnieku aplēsēm ik gadu vidē nonāk apmēram 4,5 triljoni gabalu jeb apmēram astoņi miljoni tonnu izsmēķu. Uz zemes nomests izsmēķis veido ap sevi toksisko vielu mākoni, pirmajā diennaktī izdalot ap 14% no nikotīna daudzuma, kas izdalās smēķēšanas gaitā. Piecu diennakšu laikā šis daudzums sasniedz gandrīz 100%.
Kā liecina Firmas.lv informācija, Zaļā josta pērn strādāja ar 7,948 miljonu eiro apgrozījumu un peļņu 705 645 eiro. Kompānija reģistrēta 2002.gada augustā, un tā pamatkapitāls ir viens miljons eiro. Kompānijas 60% kapitāls pieder SIA Per Idea un 40% - SIA Zaļā karte.