Tās attīstīt būs iespējams Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados.
Kā skaidro RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa Rail Baltica izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Salaspils novadā tiek plānots centrālais kravu terminālis ar plašu noliktavu un ražošanas teritoriju attīstību, tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Savukārt Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība.
Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un starptautiskajā lidostā Rīga. Uzņēmumā uzsver, ka, veidojot dzelzceļa Rail Baltica trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energosistēma un gāzes sistēma.
Balgalis arī norāda, ka visi zemes īpašnieki, kurus skars jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma projekta Rail Baltica trase, tiks informēti personīgi. Jau septembra sākumā plānots sazināties ar īpašniekiem, lai pārrunātu konceptuālo saskaņojumu un informētu par zemes vienības lielumu, kuru būs nepieciešams atsavināt Rail Baltica būvniecībai. Individuālā sarunā plānots fiksēt īpašnieku viedokli, vēlmes un nosacījumus vēl pirms atsavināšanas procesa. Balgalis norāda, ka šis ir nozīmīgs solis pirms atsavināšanas procesa sākšanas. Papildu informāciju iespējams saņemt, rakstot e-pastā [email protected] vai zvanot pa tālruni 22177238.
Skarto fizisko personu īpašumu skaits samazināts no sākotnējiem 2000 uz 800. Vidējā atsavināmā platība fiziskajām personām būs viens hektārs.
Nozīmīga loma trases novietojuma noteikšanā bijusi tā saucamajiem vienotajiem transporta koridoriem. Latvijas vidusdaļā, no Stopiņu līdz Sējas novadam Rail Baltica trase 50 kilometru garumā novietota kopā ar visai Latvijai stratēģiski nozīmīgo -330 kV (kilovoltu) elektropārvades līniju, Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu. Rīgas pilsētā tiek izmantots esošais dzelzceļa koridors 27 kilometru garumā - Rail Baltica sliedes būs līdzās esošajam dzelzceļam. Uzņēmumā arī uzsver, ka trasei izmantots arī bijušais dzelzceļa koridora Rīga-Ipiķi posms sešu kilometru garumā Limbažu novadā. Kopā ar plānotajiem autoceļiem - Ķekavas, Iecavas un Bauskas apvedceļiem - Rail Baltica dzelzceļa līnija būs novietota 25 kilometru garumā.
Kopējais Rail Baltica trases garums Latvijas teritorijā būs 263 kilometri, Igaunijas robežu tā šķērsos Salacgrīvas novadā, piecus kilometrus uz austrumiem no Ainažiem, Lietuvas robežu - Bauskas novadā, netālu no Grenctāles.
Kā ziņots, valdība plāno rīt, 9.augustā, skatīt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības un noteikt trasei nacionālo interešu statusu. Satiksmes ministrija (SM) aicina Ministru kabinetu saskaņā ar Dzelzceļa likumu noteikt dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā posmos.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu - Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. 2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina - Rīga - Kauņa, bet 2030. gadā - savienojumu ar Varšavu.
Pilnsabiedrību RB Latvija nodibinājuši SIA Konstruktionsgruppe Bauen Latvia, SIA Grupa93 un EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt, kuri ar kopīgu piedāvājumu piedalījās un tika atzīti par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.