Bet visiem konferences durvis nebija atvērtas. Nekā Personīga te paguva uzturēties nepilnu minūti. Ieraugot kameras un žurnālistus, kājās no zāles pēdējām rindām zibenīgi uzlēca viens no krievu kustību aktīvistiem Latvijā Vladimirs Sokolovs un steidza brīdināt konferences rīkotāju Viktoru Guščinu. Abi žurnālistus izstūma aiz durvīm.
Drīz viens pēc otra uzradās Maskavas nama atbildīgie no administrācijas kā arī apsardze. Tomēr Nekā Personīga izdevās sastap dažus no slēgtās konferences dalībniekiem, kuri devās "izlocīt kājas".
Žurnālists un vēsturnieks un vēsturnieks no Igaunijas Iļja Ņikiforovs: "Es stāstīju par avīzēm, kas iznāca Igaunijā igauņu un krievu valodā triju gadu laikā – no 1941 – 1944 gadam."
Vēsturnieks Ēriks Žagars: "Te nekas nav slēpjams. Te pat būtu svarīgi pateikt.. Nu vot. Tikko atskanēja referāts, kurā pateica, kādi arhīvi atrodami Maskavas bijušajā slepenajā arhīvā sevišķi par to, ko dabūja 1944-45 gadā izvest no Vācijas. Par organizatorisko lūdzu man nejautājiet."
Vēstures zinātņu doktors no Krievijas Boriss Kovaļovs: "Mana izklāsta temats bija veltīts Krievijas pareizticīgās baznīcas traģēdijai 2.pasaules kara laikā starp nacismu un staļinismu."
Vēsturnieks no Krievijas Vladimirs Barišņikovs īpaši specializējies nacistu atbalstītāju meklēšanā. Somijā viņš ticies ar šīs valsts galveno antifašistu Johanu Bekmanu, kurš vairākkārt braucis atbalstīt kolēģus antifašistus uz Rīgu 16.martā.
Konferencē piedalījās arī delegāti no Latvijas. Starp viņiem Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders, kurš rakstījis grāmatas kopā ar Saskaņas līderi Jāni Urbanoviču un Igoru Jurgenu. Arī Vlads Bogovs, kurš Rīgā organizē Krievu kultūras dienas. Viņa vadītajam Kultūras attīstības fondam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Novembrī Maskavā notika Krievijas tautiešu 5.kongress. Uz to ieradās arī Viktors Guščins ar domu biedriem. Tika arī pie uztāšanās un sniedza intervijas Krievijas televīzijām. Guščins mudināja aktīvi rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju. Un te atdzimst nacisms.
Intervijā raidījumam TVC Русский вопрос Baltijas vēsturiskā un sociāli-politisko pētniecības centra direktors Viktors Guščins: "Kopš 2014.gada mēs spiedienu jūtam vēl vairāk. Ierobežo vārda brīvību, ierobežo tiesības brīvi pārvietoties un veido melnos sarakstus. Valsts un ne valstiskie masu mediji par krievvalodīgo kopienu un sabiedriskajām organizācijām formē negatīvu imidžu."
Šīs nedēļas vēstures izpētes konference Rīgā Maskavas namā esot pirmais lielais solis, lai tiektos uz pareizo vēsturi. Vēsturnieku salidojumu palīdzējusi rīkot Maskavas pilsētas vadība un Krievijā strādājošais Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomatijas atbalsta fonds. Fonds ir viena no organizācijām, kas dod Krievijas budžeta naudu tautiešu politikas īstenotājiem.
Vai Guščins no Krievijas fonda saņem naudu, no oficiāliem datiem pateikt nevar. Viktors Guščins un kāda Valentīna Guščina ir nodibinājuši biedrību Baltijas vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centrs. Atskaitēs Latvijas valstij biedrība naudas lietās nav bijusi īpaši atklāta. Finanšu avoti – nezināmas izcelsmes dotācijas un anonīmi ziedojumi. No 2009.gada Viktora Guščina biedrība ziedojumos saņēmusi 126 tūkstošus eiro (126 951eiro). Īpaši veiksmīgs bijis 2013.gads – tad kasē ienākusi kāda “dotācija” 63 tūkstoš eiro. Kā galvenais ziedotājs uzrādīts kāds konsulāts (4855 eiro). No “konsulāta” nauda biedrībā ienākusi arī pirms gada (6330 eiro).
Vēsturei un to mācīšanai pastiprināti pievērsusies arī oficiālā vara Maskavā. Tiek gatavotas skolu apmācību programmas. Krievijas prezidents tautiešu kongresā solīja jau drīz krievu mītnes valstīs Krievijai draudzīgām metodēm mācīt Krievijai draudzīgu vēsturi.