Ja šo normu pieņems negrozītu, līdz pat pieciem gadiem cietumā varētu draudēt arī žurnālistiem, kas ir ieguvuši kādu noslepenotu dokumentu, atzīmē raidījums.
Pagājušās vasaras sākumā Saeimas Nacionālās drošības komisija bija sapulcējusies uz ārkārtas sēdi, kurā apsprieda žurnālistes Agneses Margēvičas publicēto rakstu "Pielaižu biznesmeņi" par Drošības policijas darbinieku saistību ar personām, par kurām tām nākas lemt saistībā ar piekļuvi valsts noslēpumam. Pēc sēdes komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) pieļāva, ka varētu būt nepieciešamas likuma izmaiņas.
Šī gada marta sākumā Nacionālās drošības komisija kopā ar Juridisko komisiju Saeimai iesniedza grozījumus Krimināllikumā, kuros būtiskas izmaiņas piedzīvoja vairāki panti nodaļā "Noziegumi pret valsti". Galvenais uzsvars tiek likts uz spiegošanu un citām pretvalstiskām darbībām.
Tomēr grozījumos paredzēts papildināt Krimināllikumu ar atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu arī tad, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Par to draudētu brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Savukārt, ja tas būtu izdarīts personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, sods varētu sasniegt piecus gadus cietumā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tagad atbildība ir paredzēta tikai par valsts noslēpuma izpaušanu, taču iegūt to varot nesodīti. To vajagot mainīt, jo valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana ir kaitīga darbība pati par sevi, tādēļ būtu sodāma neatkarīgi no nolūka.
Valsts noslēpums ir arī ziņas par valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem, tāpēc nevar izslēgt, ka šādā Krimināllikumā redakcijā sodīt varētu arī žurnālistus, kas izmeklētu aizdomas par negodprātīgiem drošības iestāžu darbiniekiem, tāpēc šo normu uzlabot vai no steidzamā likumprojekta izslēgt mudina Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
Asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga skaidrojusi: "Ja es kā žurnālists iegūstu valsts noslēpumu un pārdodu to kādam, es neredzu problēmu mani sodīt par to tāpat kā jebkuru citu cilvēku. Ja es kā žurnālists iegūstu valsts noslēpumu, par kura glabāšanu es neatbildu, un sabiedrības interesēs to izpaužu, es neuzskatu par pienācīgu žurnālistu saukšanu pie atbildības par to. Un šis pants savā vispārīgumā to paredz, jo izņēmumu nav."
Grozījumi Saeimā nonāca no Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupas, savukārt sākotnējie iniciatori bija visas trīs valsts drošības iestādes - Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija (DP). Šī iestāde arī nosūtīja kopīgi izstrādātos grozījumus ministrijai. DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis gan kategoriski noliedzis, ka valsts noslēpuma iegūšanas normu iekļaušana Krimināllikumā būtu saistīta ar jau minēto publikāciju par Drošības policiju.
Politiķi jaunajās iecerēs īpašas problēmas neredz. Nacionālās drošības komisijas vadītājas vietnieks Kārlis Seržants (ZZS) apgalvojis, ka grozījumi absolūti neesot vēršanās pret Latvijas valstij lojāliem žurnālistiem, kas cenšas atklāt kaut kādas nebūšanas, bet gan tā esot vēršanās pret valstij nelojāliiem žurnālistiem, biznesmeņiem vai citām personām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) uzsvēris: "Šajā normā ir runa (...) par valsts noslēpuma nelikumīgu, es uzsveru - nelikumīgu, iegūšanu, ja rezultātā ir radies kaitējums Latvijas valsts interesēm. Tātad tie ir divi būtiski priekšnoteikumi."