Lai izvērtētu Latvijas Televīzijas raidījumā de facto minēto situāciju, kas notikusi pirms 20 gadiem, Labklājības departamenta izveidotās komisijas uzdevums bija veikt Bērnu un jauniešu centra Rīgas bāreņu sociālās rehabilitācijas un atbalsta centrs Marsa gatve un Rīgas Sociālā dienesta (RSD) amatpersonu veikto darbību izvērtējumu.
Komisijas ieskatā krīzes centra Marsa gatve darbinieki sniedza nepieciešamo atbalstu viņa interešu nodrošināšanai, savukārt RSD darbinieki esot snieguši nepieciešamo psihosociālo atbalstu jau pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī piešķīra atbilstošus sociālos pakalpojumus jaunieša sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Baiba Rozentāle (Saskaņa) norāda: "Ir veikts ļoti skrupulozs un retrospektīvs darbs, lai atskatītos uz to notikumu gaitu, kas risinājusies pirms daudziem gadiem. Nepārprotami ir skaidrs, ka šis jaunietis ir piedzīvojis lielas ciešanas un emocionālu pāridarījumu, bet
pēc veiktās izpētes nav iespējams apgalvot, ka nebūtu ievērota tā laika likumdošana vai kaut kas apzināti darīts pret bērna interesēm.
Ir jāsaprot arī tas, ka šī brīža normatīvie akti krasi atšķiras no tajā laikā spēkā esošajām normām, un patlaban normatīvā bāze ir sakārtota tā, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos."
Savukārt advokāts Zvejsalnieks portālam Diena.lv pauda, ka ir labs jautājums, ko nozīmē "tagad sakārtota vai tad nesakārtota likumdošana".
"Jebkurā gadījumā šim cilvēkam bija jābūt Rīgas bāriņtiesas uzraudzībā. Tiesībsargs ir konstatējis faktus, proti, cilvēkam netika iecelts aizbildnis.
Ir acīmredzmi, ka Rīgas bāriņtiesa nepildīja šo pienākumu un nenodrošināja šī cilvēka interešu aizstāvību, kas ir bāriņtiesas tiešais pienākums."
Diena jau iepriekš ziņoja, ka amatpersonas esot vienojušās atrast iespēju, lai no septembra puisis varētu sākt iegūt izglītību. Šī iespēja viņam netika nodrošināta, dzīvojot psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zvejsalnieks atklāja, ka jaunajam vīrietim ir iesākta pamatizglītība. Viņam ir četru klašu izglītība speciālā programmā. "Pamatizglītība, kas ir obligātā izglītība Latvijā, jaunajam vīrietim nav pabeigta, tāpēc ir jautājums, kādēļ Rīgas pašvaldība nav nodrošinājusi pamata izglītību. Tāpat jautājums, kādēļ vīrietis mācījās speciālā programmā, vai viņam tā bija piemērota."
Jau ziņots, ka atbildību par jauna vīrieša bērnības sagraušanu neviens labprātīgi negrib uzņemties. Tāpat šī lieta varētu sasniegt Eiropas Cilvēktiesību tiesu, bet tas notiks tikai tad, ja būs izsmeltas visas iespējas Latvijā, norādīja Zvejsalnieks.
interesanti
Rupjš Civillikuma 222.p. pārkāpums
I.Kampare