Elmārs Bauris vēl aizvien savos 94 gados regulāri spēlē mūziku un nemaz nav zaudējis dzīvesprieku. Šodien skan dziesma par godu Latvijas neatkarības atgūšanai.
Ja kāds gribētu noteikt cik veca izskatās Latvijas valsts – tad Bauris būtu vislabākais piemērs. Līdzīgi kā mūsu valsts arī Bauris izgājis cauri ugunij un ūdenim. Dienējis Latvijas armijā, taču karā iet nav gribējis.
Kara laikā Bauris kopā ar tēvu un domu biedriem bija uzlējis laukumu Rīgā Cēsu ielā un trenējās. Pateicoties viņiem hokeju Latvijā izdevās saglabāt arī pēc kara. Lai gan liela daļa hokejistu tāpat kā basketbolisti krita karojot leģionā, padomju armijā, tika izsūtīti vai devās emigrācijā.
Trīsdemitajos gados uzņemtajos kadros var redzēt kā hokeju spēlē Rīgā. Tobrīd latvieši bija krietni priekšā krieviem, tādēļ tieši mūsu hokeja meistari mācīja un nodeva pieredzi Krievijai pēc kara.
Latvijas hokeja leģenda nožēlo tikai vienu, ka tā arī nekad nav bijis iespējas uzspēlēt Latvijas valsts vienības izlasē zem sarkanbaltsarkanā karoga. Par politiku viņš interesējas maz. Šonedēļ atjaunotā Latvija pārsniedza pirmās Latvijas vēstures laiku. Tomēr pēdējos divdesmit gados esot valstiski izdarīts un sasniegts daudz mazāk nekā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.
Par spīti visam Latvijas hokeja leģenda saka – mums ir tikai viens valsts un lai kāda – tā jāmīl. Tāpat kā hokejs, kuru spēlējot esam pierādījuši, kas esam valsts ar raksturu. Bauris cer, ka tas latviešu spītība un arī hokeja meistarība nepietrūks arī šajā pasaules čempionāta.