Politiķis apgalvoja, ka pētījuma rezultāti nav pārsteigums. Turklāt, kā zināja sacīt Zīle, finansējums lielākoties ticis vien pāris valstīm.
"Un tas nav brīnums, tas vienkārši ir kohēzijas fonds bagātajām valstīm, tikai garantiju formā," sprieda deputāts, norādot, ka šādā veidā tiek zaudēta arī nauda, kas paredzēta infrastruktūras projektiem, kas varētu nākt arī uz Latviju. Zīle sprieda, ka pats projektu izvēlēšanas princips ir diezgan necaurskatāms.
Viņš arī sacīja, ka jau no paša sākuma bijis skaidrs, un nu to apliecina arī pētījums, ka investori vēlas tikai drošāk un ātrāk nopelnīt, līdz ar to tiem valstis ar mazu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu cilvēku un mazu blīvumu vienkārši nešķiet pietiekami interesantas.
"Investori drīzāk izvēlas tās valstis, kurās ir liels IKP, kas nesīs lielu garantēto peļņu," viņš sacīja, piebilstot, ka transporta politikā tiek mēģināts īpaši izcelt dzelzceļu, taču analīze parādījusi, ka privātajiem investoriem interesējot auto ceļi, jo tie garantē peļņu. "Kas principā ir pretējs virziens tam, par ko esam līdz šim runājuši," secināja politiķis.
Viņa ieskatā, arī enerģētikas starpsavienojumiem ir liels potenciāls, īpaši šajā reģionā, taču arī tas investoriem neliekas pārāk pievilcīgi mazā tirgus dēļ. "Līdz ar to investori drīzāk izvēlas valstis, kurās ir liels patēriņš. Tas viss jau bija paredzams no paša sākuma, no uzstādījuma," norādīja Zīle, kurš ir pārliecināts, ka arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un viņa komanda labi zinājuši, ka tieši tā arī notiks.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar EIB veiktu pētījumu gandrīz visi līdzekļi, kas līdz šim iztērēti no ES 315 miljardus eiro lielā investīciju plāna, tikuši 15 turīgākajām bloka valstīm, pārējām - 13 nabadzīgākajām - valstīm atstājot vien niecīgu daļu.
Itālija un Spānija ir guvušas vislielāko labumu no finanšu līdzekļiem infrastruktūras un inovāciju projektiem kopīgi ar Lielbritāniju, kas jūnijā referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES.
Vienlaikus gan šajā pētījumā, kas nonācis ziņu aģentūras Reuters" rīcībā, arī konstatēts, ka investīciju piešķiršana tiks pabeigta līdz iepriekš noteiktajam termiņam 2018.gada vidū.
Pērnā gada vidū sāktais ES investīciju plāns paredz piesaistīt privātos līdzekļus, lai finansētu investīcijas, no kurām riskantākās daļas sedz Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, izmantojot valsts līdzekļus 21 miljarda eiro apmērā.