Tomēr šis teksts par kādu citu no vairākām pusēm izgaismotu tēmu. Proti, Latvijā aizvadītajā nedēļā vietējie eksperti (Latvijas Universitāte u. c.), iepazīstinot sabiedrību ar jaunu pētījumu, pauda, ka Latvijā un Eiropā kopumā antisemītisms joprojām ir dzīvs. Tikmēr Rietumu presē parādījās Francijā veiktas socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas apgalvo: 59% respondentu uzskata, ka paši ebreji ir vismaz daļēji līdzatbildīgi par antisemītisma izpausmēm; 13% aptaujāto esot pauduši, ka Francijā vispār esot pārāk daudz ebreju (proti, 1% no iedzīvotājiem).
Ņemot vērā to, ka nepatika pret citādo cilvēkiem vienmēr ir piemitusi, to, ka grēkāža meklēšana ir – diemžēl – nezūdoša prakse, paši vēstījumi par antisemītismu Eiropā nepārsteidz. Jautājumi rodas par minēto aptauju (to veikušās struktūras liekas pietiekoši nopietnas, lai pašmērķīgi nedzītos pēc "nokļūšanas virsrakstos"). Tātad: kā tas var būt, ka tik liela aptaujāto daļa Francijā atbild tā, kā nu tā atbild?
Un runa te ir nevis par žēlabainu galvas šūpošanu, bet par to, ka politkorektums izkropļo sociālās zinātnes un sabiedrības noskaņojumu nomērījumus. Kā zināms, Francijā (un ne tikai) tiek uzskatīts par nepieļaujamu fiksēt indivīda etnisko izcelsmi (ja ir Francijas pilsonis, tātad "francūzis"). Līdz ar to ir neiespējami objektīvi izvērtēt, kas šie 59 un 13 procenti ir. Un tomēr es atļaušos minēt, ka tik lielam īpatsvaram ir kaut kāda saistība ar ļaudīm, kuru etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības fons ir islāms. Ja notiek Eiropas musulmaņu radikalizācija, būtu dīvaini, ja nepieaugtu arī antisemītisma noskaņas.