Viņš norādīja, ka šobrīd atsevišķu nemaksātāju komunālos parādus apsaimniekotāji ir spiesti segt no pārējo iedzīvotāju samaksātajiem/uzkrātajiem apsaimniekošanas līdzekļiem, kas paredzēti, piemēram, māju rekonstrukcijai un uzturēšanas izdevumiem. Ilgtermiņā šāda prakse var novest pie dzīvojamo fonda nolietošanas, vai pat pilnīga sabrukuma.
V.Valainis atgādināja par biedrības Brīvie demokrāti virzīto iniciatīvu un Saeimas Mājokļu apakškomisijā skatīto jautājumu par izmaiņām likumdošanā, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļus Latvijā nevarēs pārdot, nenomaksājot komunālo pakalpojumu parādus. Šī iniciatīva arvien ir "iestrēgusi" Saeimā, savukārt komunālo parādu problēmas tikmēr samilzt.
Plānots, ka trešdien plkst.11.30 Mājokļu apakškomisija šo iniciatīvu izskatīs sīkāk un lems par virzīšanu uz Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju.
"Komunālie parādi nerodas tikai naudas grūtībās nonākušām mazturīgajām ģimenēm. Gluži otrādi - šādas ģimenes un pensionāri bieži ir paraugmaksātāji, savukārt parādus izveido vieglas naudas kārotāji, kas bija, vai ir sapirkušies lielu daudzumu dzīvokļu, bet komunālos parādus noveļ uz kaimiņu pleciem, ignorējot jebkādus komunālos rēķinus," situāciju iezīmē deputāts, piebilstot, ka palīdzībā maznodrošinātajām ģimenēm, savukārt, lielāka iniciatīva jāuzņemas pašvaldībām.
Tāpat V.Valainis kritizēja siltuma patēriņu pašvaldībās, kas uz Eiropas fona ir nepiedodami liels. "Pilsētām beidzot ir jāsakārto infrastruktūra, lai nebūtu milzīgie siltumzudumi siltuma trasēs, savukārt mājas ir jāturpina siltināt. Cilvēki maksā milzu summas par siltumu, lai arī dzīvot nākas aukstos dzīvokļos. Tikai aktīva darbība ļaus vismaz ilgtermiņā samazināt siltumizmaksas un padarīs siltumpakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem," uzsver Mājokļu apakškomisijas deputāts.
Runājot par siltināšanas darbiem, V.Valainis uzsver, ka jau šogad Mājokļu apakškomisijā tiks strādāts pie likumdošanas izmaiņām, lai noteiktu lielāku atbildību siltināšanas projektu izpildītājiem. "Latvijas iedzīvotājiem nevajag baidīties no dzīvojamo māju siltināšanas. Savukārt nekvalitatīvu projektu izpildītāji ir bargi jāsoda. Iedzīvotājiem no siltināšanas ir jāredz reāls ekonomiskais ieguvums, un katrs pozitīvais piemērs šo procesu virzīs uz priekšu," tā deputāts.
Jau vēstīts, ka šobrīd Saeimā tiek strādāts pie likumdošanas izmaiņām, kas paredz, pirms tiek reģistrētas kādas izmaiņas, Zemesgrāmatā būs jāiesniedz arī izziņa no pārvaldnieka par komunālo parādu neesamību. Panākot, ka īpašnieks nevarēs pārdot dzīvokļus ar komunālajiem parādiem, vismaz daļēji varēs cīnīties ar komunālo parādu problēmu, jo šobrīd bieži ir gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieks pārdod savu dzīvokli ar lieliem komunāliem parādiem. Tādējādi šos parādus nomaksāt spiesti kaimiņi, lai namam netiek atslēgti komunālie pakalpojumi, jo arī jaunais dzīvokļa īpašnieks juridiski par komunālo parādu nav atbildīgs.