Labi zināms, cik liela birokrātiska nasta uzkrauta MVU. Ja reiz apzināmies, ka tieši MVU jābūt ekonomiskās izaugsmes, inovāciju un nodarbinātības dzinējspēkam, kādēļ tik maz darām, lai atvieglotu šo administratīvo slogu? Tas nav tikai retorisks jautājums. Aicinu visus Latvijas MVU aktīvi paust savu viedokli Eiropas Komisijas veiktajā aptaujā "Kuri ir 10 apgrūtinošākie likumdošanas akti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?" Aptaujas anketa1 pieejama arī latviski, un katrs Latvijas MVU var paust savu viedokli līdz šī gada 21. decembrim. Ja liels skaits Latvijas MVU aktīvi piedalīsies aptaujā, noteikti būs iespējams ko mainīt - šoreiz jau kopā ar pārējo ES dalībvalstu MVU. Ir ļoti svarīgi pašiem aktīvi iesaistīties, lai cīnītos pret Eiropas birokrātijas smagnējumu un tieksmi lietas sarežģīt. Pat Eiropas Revīzijas Palāta ir konstatējusi, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu izlietošanas efektivitāti un produktivitāti mazina nepiemērots tiesiskais regulējums. Rezultātā līdzekļi bieži nonāk pie MVU ar kavēšanos. Absurda ir situācija, kad, piesakoties uz relatīvi nelielu finansējumu, MVU ir jāpatērē nesamērīgi daudz laika un naudas, lai panāktu atbilstību Eiropas fondu un programmu noteikumiem.
Krīzes laikā daudzi Latvijas uzņēmumi zaudēja lielu daļu pašu kapitāla, tādēļ tiem šobrīd ir daudz grūtāk piesaistīt papildu finansējumu. Tā nav tikai Latvijas problēma. Arī Eiropas Centrālās Banka ir konstatējusi, ka MVU piekļuve bankas aizdevumiem ir būtiski pasliktinājusies. Saprotams, ka krīzes laikā bankas nevēlas finansēt riskantus projektus, jaundibinātus uzņēmumus vai inovatīvus produktus. Taču tieši tiem ir vislielākais izaugsmes potenciāls. Tādēļ ir jāatvieglo pieeja kapitāla tirgum, it īpaši agrīnās stadijas finansējumam un riska kapitālam. Šajā kontekstā īpaši būtisks ir atbalsts, ko ar ERAF atbalstu sniedz Latvijas Hipotēku un zemes banka - drīz Attīstības banka - un Latvijas Garantiju Aģentūra (LGA). Apsveicami, ka Ministru kabinets izšķīrās par jaunu riska kapitāla valsts atbalsta programmas (Izaugsmes kapitāla fondu) ieviešanu. Zinu, ka nereti dažādu programmu ieviešana dzīvē nav viegla, par ko liecina neretie ķīviņi starp Eiropas Komisiju un Latvijas atbildīgajām institūcijām, bet tam nevajadzētu mazināt entuziasmu.
Ir jārada stimuli, lai mūsu uzņēmumi varētu augt un attīstīties, palielināt savu inovāciju kapacitāti un piedāvāt savas preces un pakalpojumus arī aiz Latvijas robežām. Zīmīgi ir SEB bankas un Lursoft IT jūlijā veiktās Latvijas uzņēmumu finanšu analīzes rezultāti, kas skaidri parāda, ka visvairāk no ekonomiskās krīzes cieta to jomu uzņēmumi, kuru darbība vērsta uz iekšējo patēriņu, jo īpaši būvniecība un tirdzniecība. Savukārt eksportējošās nozares bija tās, kas no krīzes atkopās visātrāk.
Tādēļ īpašu uzmanību vēlos pievērst eksporta kredītu garantijām, ko ar Eiropas fondu atbalstu izsniedz LGA. No aktivitātes uzsākšanas 2009. gadā līdz 2012. gada 30. aprīlim tika izsniegtas 87 garantijas 25 uzņēmumiem 5,3 miljonu latu apjomā galvenokārt eksportam uz Krieviju (49%) un Baltkrieviju (17%). Šeit redzu būtiskas izaugsmes un eksporta dažādošanas iespējas.
Šajā kontekstā liels prieks ir arī par Baltijas Inovāciju fondu, ko kopīgi veido Baltijas valstis un Eiropas Investīciju fonds, kopā ieguldot 100 miljonus eiro. Sākot ar 2013. gadu, tas investēs MVU, kas jau darbojas Baltijas mērogā vai kam ir potenciāls kļūt par Baltijas mēroga uzņēmumiem.
Daudz darba jāpaveic arī Eiropas līmenī. Eirobarometra dati liecina, ka ES iedzīvotāji, kā prioritāro jomu, kam Eiropas Parlamentam būtu jāpievērš uzmanība, lai palīdzētu pārvarēt krīzi, ir tieši atbalsts MVU (49%), kam seko investīcijas izglītībā un izpētē (47%). Ne velti, jo 75 miljoni jeb 70% no visiem strādājošajiem ir nodarbināti tieši MVU. Tādēļ sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu 2014. - 2020. gadam ir jāpanāk, lai MVU tiktu sniegts nozīmīgs atbalsts. Nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams līdzekļu samazinājums ES Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmai, kam pašreiz Eiropas Komisija nākamajā periodā ir paredzējusi piešķirt 2,5 miljardus eiro.
Pienācīgs piešķirto līdzekļu apjoms gan ir tikai daļa no risinājuma. Viena no būtiskākajām problēmām Eiropas līmenī ir tā, ka pašlaik MVU atbalsta pasākumi ir izkliedēti daudzās un dažādās ES programmās un nebūt nav saskaņoti: Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma, struktūrfondi (JEREMIE), Septītā pamatprogramma - uzskaitījumu vēl varētu turpināt. Tādēļ nākamajā periodā ir jāpanāk lielāka saskaņotība starp dažādām garantiju programmām un jāatvieglo struktūrfondu izmantošana saistībā ar MVU finansēšanas instrumentiem. Būtu labi, ja visās dalībvalstīs tiktu izveidotas vienas pieturas aģentūras, kurās MVU varētu saņemt skaidru informāciju par visiem ES finansēšanas instrumentiem. Eiropas Komisijai arīdzan jāstiprina tādas programmas, kā "Erasmus jaunajiem uzņēmējiem"2, kurā allaž aicinu piedalīties arī Latvijas jaunos uzņēmējus.
Tāpat kā Latvijā, arī ES mērogā īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, kā palīdzēt MVU izmantot pasaules tirgus sniegtās iespējas. Ņemot vērā, ka daudzu ES dalībvalstu ekonomiskā situācija joprojām pasliktinās un pieprasījums krītas, tam, cik veiksmīgi Eiropas uzņēmumi spēs iekarot citu valstu tirgus, būs izšķiroša loma krīzes pārvarēšanā. Skaitļi liecina, ka ir jāmeklē arvien jaunas eksporta iespējas: attīstības valstu ekonomiskā izaugsme nākamgad tiek paredzēta 5,6% apmērā, kamēr eirozonas - vien 0,2% (Starptautiskā Valūtas fonda oktobra prognoze). Labu iniciatīvu netrūkst. Piemēram, Eiropas Parlamentā ir pausts aicinājums jau līdz 2012. gada beigām izveidot speciālu interneta mājas lapu, kas sniegtu MVU informāciju par prioritāriem tirgiem.
Vienlaikus arī jāturpina darbs pie ES vienotā tirgus tālākas integrācijas, īpašu uzmanību pievēršot vienotā digitālā tirgus izveidei. Jāturpina arī darbs pie ES vienotas patentu sistēmas izveides. Tāpat būtiski ir likvidēt šķēršļus Eiropas riska kapitāla un obligāciju tirgus attīstībai. Lai gan neatbalstu ES iejaukšanos nodokļu jautājumos, arī šajā jomā būtu iespējams novērst daudzus šķēršļus, kas nebūtu saistīti ar nodokļu saskaņošanu. Piemēram, būtu jāatrisina nodokļu dubultās uzlikšanas jautājums, kas ievērojami apgrūtina MVU iespējas izvērst darbību citās dalībvalstīs.
No 15. līdz 21. oktobrim notiek Eiropas MVU nedēļa. Izmantosim šo laiku, lai izvērtētu, ko mēs katrs un valsts kopumā var darīt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Tieši MVU rokās ir atslēgas uz ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi, tādēļ jābeidz tos apkraut ar veidlapu kalniem un jāsniedz stingrs atbalsts - gan politisks, gan finansiāls.