Jautāts, vai NAP nodrošinās solīto ekonomisko uzrāvienu, ministrs atbildēja, ka, pirmkārt, plānam jākļūst par vienošanās dokumentu starp valdību un sabiedrību. Viņaprāt, šim plānam ir jāpanāk plašs sabiedrības atbalsts. "Pēc tā ir pieprasījums, cilvēki vēlas, lai valdība pasaka kāds būs attīstības virziens. Ja tas neizrietēs no NAP - būs atkal vilšanās, tā vietā, lai plāns palīdzētu sagrupēties un koncentrēties un vienoties, ka strādāsim," sacīja E.Sprūdžs.
Ministrs uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka NAP nav augstākais plānošanas dokuments, tajā jābūt konkrētiem uzdevumiem. E.Sprūdžs arī norādīja, ka šobrīd NAP rezultāts ir "pietiekami kvalitatīvs". "Pietiekami plaši diskutēts, vairākās kārtās uzlabots, tas ir daudz labāks nekā sākumā," atzina ministrs, piebilstot, ka vienmēr kāds var atrast, kas viņam plānā nepatīk.
E.Sprūdžs norādīja, ka apspriešanai nodotā vīzija Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020.gadā - zaļākā valsts pasaulē kalpos kā NAP fokusēšanas rīks. "Šīs vīzijas esamība var mainīt [situāciju - red.] uz ekonomisko izrāvienu," piebilda ministrs.
E.Sprūdžs sacīja, ka nevēlas izcelt kādus konkrētus pasākumus kā veiksmīgākos priekšlikumus. "Tur īsti nav vairs palikuši tādi uzdevumi, ko nevajadzētu darīt. Jautājums ir par resursiem, cik naudas ieguldīt un cik bieži uzdevumus veikt. Attiecīgi jautājums - kā fokusēt. Ministrijas tagad gatavo izmaksu priekšlikumus - ko vairāk darīsim un ko mazāk. Vajadzīgs šis rīks - vīzija - kur un cik naudas investēt. Attīstībai jābūt sabalansētai. Jāspēj "nosegt" visas lietas, kas ir svarīgas," atzina E.Sprūdžs.
Jautāts, ko Latvijas iedzīvotāji varētu sagaidīt ilgtermiņā, ja NAP izdotos realizēt, ministrs atbildēja, ka "ir daudz labāk izvirzīt lielus mērķus, pat, ja neizdotas tos sasniegt, nekā "knapināties" ar maziem un tāpat nesasniegt". "Atsakos neticēt, ka iedzīvotāju labklājības pieauguma rādītāji nevarētu apsteigt kaimiņvalstis un arī Eiropu. Ka mēs nevarētu pietuvoties attīstīto valstu līmenim. Esam salīdzinoši finansiāli stabili, izgājuši caur krīzi, ar unikālu dabu apveltītu zemi, kuru cilvēki izprot un jūt šīs dabas vērtības," uzskata E.Sprūdžs.
Viņaprāt, dzīvot Latvijā un attīstīties ir liela priekšrocība. "Pasaulē ir maz valstu, kas var teikt, ka ir līdzīgā situācijā. Nozīmīgs labklājības periods nav utopisks mērķis," uzsvēra ministrs. "Ja mērķis ir mazāks, tad nepareizi kaut ko darām," piebilda E.Sprūdžs.
Ministrs uzsvēra, ka vīzijas dokumenta skaidrošana ir viņa lielākais izaicinājums. E.Sprūdžs sacīja, ka sabiedrība pret zaļās ekonomikas ideju attiecas stereotipiski - "parasti domā, ka tā ir dārga, nav sociāli iekļaujoša, rada lielas dzīves atšķirības, ka tā ir pārtikušu valstu luksusa lieta". "Būtiski ir saprast - mums nav jāpārņem Dānijas, Jaunzēlandes vai citas valsts zaļā ekonomika, mums ir vajadzīga Latvijas zaļā ekonomika," sacīja E.Sprūdžs. "Zaļā ekonomika ir pašu definēta, nevis citu uzspiesta," uzsvēra ministrs. "Tas nenozīmē atteikšanos no lauksaimniecības subsīdijām, bet nozīmē attīstīt resursu efektivitāti," uzsvēra ministrs. Viņš sacīja, ka tas, piemēram, nenozīmē cirst kokus mazāk, bet tas varētu nozīmēt tieši pretējo - cirst vairāk, bet arī vairāk ieguldīt koku ataudzēšanā. "Lielāks uzsvars būtu izmantot katru skaidu no koka, nevis sūtīt baļķus, bet jau gatavos produktus. Lai nevis pašizamksa, bet pārdošanas cena paliek Latvijā," skaidroja E.Sprūdžs.