Šķilters: Jaunām zinātnes nozarēm ir jācīnās ar cilvēku skaudību, aprobežotību un tuvredzību

LU dzīvo un rektoru paspārnē grozās tā saucamais pasniedzējs skilters, kas atklājis sevis prezentēšanas trīs specefektus, pirmais specefekts ir tāds, ka visu laiku jāsaka, ka viņš pats ir jauns, tas ko viņš dara ir visjaunākais un viņa sasniegumi ir visvisjaunākie. Viss cits dabaspētniecībā ir vecs un visvecišķākais, kuram jāvācās prom. Kaut arī neviens nav redzējis skiltera reālos panākumus, ko viņš sauc par savām konferencēm, tomēr visi zina, ka konferences Latvijā jau taisa jebkurš. Zinātniekam taču būtu jābūt gan saviem doktorantiem, gan vietējiem sekotājiem, gan savām grāmatām. Aber dritvai, kur tad tās ir? Krājumi no tām konferencēm esot, taču sagāzti blāķos komendantes istabā. Pat nevarot nocenot, nevienam tikpat nevajag. Viesi tik atbrauc un aizbrauc bet virziens kā nedibinās tā nedibinās, tikai visi citi vainīgi. Kas bija šīs konferences organizētāji, kas ieteica šim putnam izkliegt savu unikālo sāpi - es te esmu un skatieties uz mani kā visdižāko no visjaunākajiem? Otrs efekts ir tēla pievilcība, kas patīkot femīnajam genderam kura pārstāves tūlīt varot dabūt visvislabākās atzīmes, ja spējot uztvert kognitīvi seksbodijisko enerģiju raidīšanu abpusējos virzienos, vismaz tā runā universitātes sociālo zinātņu fakultātē. Vai tas jāuzskata par kognitīvu eksperimentu, vai arī augstskolu normas pārkāpjošu precendentu? Tas varbūt var palīdzēt latvju bālēliņiem radīt tautas pieaugumu, bet kognitīvais spriegums šito lietu ir pieturējis bez attīstības. Trešais specefekts ir naida runa, bērnišķīgi anālās fāzes, kā teiktu Freids turpināšanās, ka, redziet, mani neievēro, man nedod, bet kognitīvisma ziedu laiki neiestājas. Muļķīgi, ka zinātni pārstāv šitādi jocekļi, kas paši nesaprot, ka ir nevērtīgi un sataisa negatīvus spriedumus par zinātniekiem publikā. Kad reiz beigsies viņu stimulācija ar publikas uzurdīšanu, kura ķeras uz jau aprakstītajiem trim paņēmieniem.

- Semantikas izcilības centrs

Vārdam 'semantika" latviešu valodā ir vismaz trīs nozīmes (sk. internetā MLVV). Šķiltera iecerētā semantika ir semiotikas nozare, kas pēta zīmju sistēmu jēgu. To nevajag (un nav iespējams!) saistīt ar semasioloģiju, kurā vārdu "semantika" lieto, runājot par valodas vienību (piem.,vārdu) nozīmēm. Semiotikas atziņas diemžēl nav izmantojamas leksikoloģisku, leksikogrāfisku (tātad praktisku) uzdevumu risināšanā, piem., zinātniski pamatoti detalizējot latviešu valodas vārdu nozīmes skaidrojošajās vārdnīcās. Ja Latvijas zinātne ir tik bagāta, lai piedalītos ārkārtīgi vispārīgos, ar latviešu valodas pastāvēšanu nesaistītos teorētiskos pārspriedumos - tad tik uz priekšu!

Cerams, ka viņš vismaz pats saprata, ko gribēja pateikt. No raksta to var tikai mēģināt nojaust.

Atkal ķengāšanās par kolēģiem-zinātniekiem, un pašu vainošana pie zinātnes problēmām. Jā, protams, zinātnē Latvijā ir smagi un šādi tādi priekšstati ir jālauž, bet tā vietā, lai sūdzētos, darbojieties, cīnieties, pamatojiet! Esmu redzējusi pietiekoši daudz jaunām idejām atvērtu cilvēku tai pašā SZF.

Tieši tas pats jāsaka par kultūru, īpaši par mūzikķu sabiedrību. Diemžēl jaunie mēģina Iefiltrēties , bet līmenis katastrofāls. Ambīcijas , nekas vairāk

tad pankūku cep\sana ir kā lidojums uz mēnesi