"Sākotnēji bija jāpaaugstina rūpnieku un uzņēmēju konkurētspēja, un tikai tad varēja iestāties tik lielā ekonomiskā sistēmā, kur ir liela un agresīva konkurence," sacīja Sesks, norādot, ka ir atsevišķi uzņēmumi, kas spēj konkurēt Rietumeiropas tirgos, taču viens no galvenajiem nākamā ES fondu līdzekļu plānošanas perioda uzdevumiem Latvijai būs ražošanas efektivitātes veicināšana.
Patlaban valdībai jāizstrādā dokumenti, kā šie struktūrfondi caur dažādām nozarēm un programmām tiks novirzīti, un nākamā plānošanas perioda vienam no akcentiem jābūt jaunu un efektīvu darbavietu radīšana, kā arī esošo darbavietu modernizācija, sacīja Sesks.
Viens veids, kā valdība var palīdzēt uzņēmējiem, ir labiekārtotu industriālo teritoriju izveide, bet otrs - ES fondu atbalsts modernu ražošanas tehnoloģiju iegādei.
"Iestājoties ES, bija dažādas cerības, saukļi un solījumi no Latvijas ierēdņiem, tāpēc es neņemtos patlaban teikt, ka Latvijas uzņēmumi strauji spēs konkurēt ar Eiropu visdažādākajās nozarēs. Tomēr ir nozares, kur ir tādas iespējas," sacīja Sesks. "Varam minēt dažādu nozaru pārstāvjus, kuri spēj konkurēt Eiropas tirgū, tajā pat laikā viena daļa uzņēmumu nav paspējuši. Iespējams, kādas nozares būtu jāpārstrukturē."
Sesks arī atturējās prognozēt, cik ilgā laikā Latvija varētu sasniegt ES vidējo dzīves līmeni, taču norādīja, ka uzņēmumos un nozarēs, kur izdosies piesaistīt jaunas tehnoloģijas, darba alga strauji palielināsies, kā tas noticis arī līdz šim.