"Visus pēdējos gadus valsts budžeta konsolidācija notikusi uz pašvaldību rēķina. Valsts apcirpa izdevumus sociālajām vajadzībām, samazinot dotācijas pašvaldībām. Un tieši pašvaldības bija spiestas atrast, un tās atrada finansējumu, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuriem tas visvairāk bija nepieciešams," saka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).
Iedzīvotājiem krīzes gados grimstot nabadzībā, strauji pieauga sociālo pabalstu, ko izmaksā no pašvaldību budžeta, saņēmēju skaits. Valsts samazināja dotācijas pašvaldībām sporta, mūzikas, mākslas skolu pedagogu, bērnudārzu audzinātāju darba samaksai, dotācijas sabiedriskajam transportam, bet vietējā vara spēja šiem mērķiem sameklēt līdzekļus savos nelielajos budžetos. Dažām atsevišķām pašvaldībām iedotās valdības dāvaniņas nerisina problēmu kopumā. Kā šāda politika atbilst valdības prioritātēm – palielināt dzimstību un panākt, lai Latvijā atgriežas peļņā aizbraukušie? Kā šāda politika atbilst Eiropas pašvaldību hartai, kura aicina palielināt vietējās varas lomu? Vietējās pašvaldības taču, pats par sevi saprotams, ir tuvāk iedzīvotājiem un spēj efektīvāk identificēt un risināt viņu problēmas. Latvijā valdība tikai pārliek uz vietējo varu sociālo slodzi, nepiešķirot vajadzīgo finansējumu.
Apspriežot valsts budžeta projektu 2013.gadam, Ministru kabinets par labu pašvaldībām neizmainīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, atgādināja S.Dolgopolovs. "Pašvaldības prasības ir pamatotas un adekvātas. Tas, ka valdība tās ignorē, automātiski nozīmē: valsts vara nostāda sevi opozīcijā ne tikai pašvaldībām, bet arī visiem valsts iedzīvotājiem. Jo tieši pašvaldības savā teritorijā ik dienas risina reālas iedzīvotāju problēmas," norāda S.Dolgopolovs.