Latvijas Satversmes sapulce 1922.gada 15.februārī apstiprināja Latvijas Republikas Satversmi ar šādiem ievadvārdiem: "Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi". Satversme nostiprināja Latvijas valsts mērķi - neatkarīgas demokrātiskas republikas pastāvēšanu, nepārprotami pasakot, ka "suverēnā vara pieder Latvijas tautai", norāda SC.
"Tieši šie vārdi apliecina Satversmes tēvu apzinātu izvēli par labu sociālā un liberāli demokrātiskā iekārtā iekļaujošas demokrātijas formu. Tādējādi, nosaucot visu Latvijas Republikas pilsoņu kopumu par Latvijas tautu. Saeimas valdošā koalīcija, spriežot pēc piedāvātās Satversmes preambulas teksta, rosina atteikties no pastāvošās valsts iekārtas, pārejot uz etniskas demokrātijas valsti," raksta SC.
SC uzsver, ka nepiekrīt centieniem iedibināt citus valsts pamatus, kas ir pretrunā ne tikai ar Satversmes 2.pantu, bet arī ar visas Satversmes burtu un garu, šķeļ sabiedrību un atņem Latvijas tautai augstāko varu.
Valdošās koalīcijas piedāvājums ir nostiprināt sabiedrības sašķeltību pašos valsts pamatos, tādējādi apdraudot Latvijas valsts ilgtspējīgu pastāvēšanu, lai rastu leģitīmu pamatu mazspējīgās varas ērtākai īstenošanai, turpinot izmantot "skaldi un valdi" principu, nevis veltot pūliņus, lai sagatavotu Latvijas tautai labāko politisko piedāvājumu un baudītu tās uzticību, teiks paziņojumā.