Situācija, ka pēdējā laikā aktuāla kļūst uzņēmumu un valsts tiesvedības procesi, liek secināt, ka problēmas cēlonis meklējams pirmkārt valsts politikā un valsts pārvaldē, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Esošie un gaidāmie tiesvedības gadījumi norāda, ka valsts vāji realizē sabiedrībai un valstij būtiskus projektus. Vēl vairāk – valsts nespēj pienācīgi realizēt projektus sabiedrības interesēs, tas ir, vai valsts pārvalde strādā sabiedrības un valsts interesēs, izdarot kaut ko pēc būtības. Tiesvedība sakarā ar pasažieru vilcienu iepirkumu, Skolas.lv portālu, gudronu dīķu projektu ir uzkrītošākie piemēri. Valstij ir svarīgs realizēts iepirkums, parakstīts darbu nodošanas pieņemšanas akts un tas, ka Eiropas Savienības (ES) fondu nauda ir apgūta. Pēdējais redzamākais piemērs ir tā sauktie gudrona dīķi. Šajā gadījumā jautājums kārtējo reizi ir par valsts, šoreiz par Valsts vides dienesta kompetenci. Projekti un reālā dzīve ir dažādas lietas. Ierēdniecība dzīvo un strādā projektu un atskaišu līmenī, uzņēmēji – tver lietas reāli. Vai to var saukt par kompetenci - apgūt ES naudu un pareizi sagatavot atskaites? Tas vispār nav normāli, ka uzņēmējiem nauda no valsts ir jāpieprasa caur tiesu. Turklāt mani māc šaubas, ka Valsts vides dienesta vadība pati būtu gatava izstrādāt un ieviest nepieciešamās institūcijas reorganizācijas reformas pēc būtības. Uzskatu, ka šis jautājums ir jāskata valdības līmenī. Šajā kontekstā ir vēl viena būtiska lieta. Domāju, ka labuma jeb ienākumu pārdales jautājumi un sociālās nevienlīdzības mazināšana kļūs arvien aktuālāka. Valsts vēršanās pret uzņēmumiem, to publiska un tiesiska sodīšana ir ļoti izdevīga gan politiķiem, gan ierēdniecībai, jo "viņiem taču ir nauda, viņi jau ir tik daudz saņēmuši". Faktiski, ja uzņēmums ir ieguvis valsts pasūtījumu un guvis peļņu, tad sabiedrības skatījumā šis uzņēmums ir vainīgs. Ļaunākais ir tas, ka politiskā līmenī, tas ir, valdības, Valsts prezidenta, Saeimas līmenī, nav pamanīta un vispār apspriesta ļoti būtiska problēma. Proti, kā vispār Latvijā strādā ierēdniecība – pēc kādiem uzstādījumiem, kādi ir tās mērķi un vai vispār tā strādā vai formāli ieņem amatus. Es apzināti uzsveru vārdu atšķirības – strādāt nozīmē radīt virsvērtību, radīt labumu. Ieņemt amatu, izpildīt – tas ir formālisms, kur ierēdniecība nevis rada labumu, izdara ko jēgpilnu, bet izpilda prasības – Eiropas Savienības, likuma, noteikumu, vadības un citas prasības."Slimības cēloņi" ir vispār valsts pārvaldes "garā" – tajā, pēc kādām nostādnēm strādā valsts pārvaldes aparāts Latvijā. Ka tas ir pašpietiekams, pats uz sevi vērsts. Nevis vērsts uz jēgpilnu darbu sabiedrības, tai skaitā, nodokļu maksātāju, uzņēmēju interesēs. Tieši šis ir iemesls, kāpēc valsts tik kūtri ieklausās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un daudz citu nevalstisko organizāciju teiktajā. Ieklausās formāli tikai tāpēc, ka priekšrakstos tā ir teikts. Nevis tāpēc, lai uzklausītu un to ņemtu vērā. Mēs uzskatām, ka valsts pārvalde prasa reformas, un tām par pamatu jābūt LTRK pamatnostādnēm!
Rostovskis: Visa valsts pārvalde prasa reformas
Lai valsts pārvaldes reformas un atsevišķu institūciju reorganizācija būtu efektīva pēc būtības un ilgtermiņā sniegtu pozitīvu ieguldījumu, ir nepieciešama visa valsts pārvaldes reforma, un tai par pamatu var kalpot LTRK pamatnostādnes! LTRK pamatnostādnes publisko iepirkumu jomā paredz radīt priekšnosacījumus efektīvai, atklātai un godīgai sistēmai, kas nodrošina Latvijas tautsaimniecības izrāvienu un patiesi brīvu konkurenci.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.