"Lai arī glābējsilītes nav universāls risinājums visām ar bērnu tiesību ievērošanu saistītām problēmām, tā vietā, lai aktīvi iestātos par to aizliegšanu, būtu nepieciešama plašāka un detalizētāka diskusija par papildu risinājumiem, kas palīdzētu vēl vairāk uzlabot bērnu tiesību stāvokli gan Latvijā, gan citur pasaulē," uzskata E.Rinkēvičs.
Pastāv nopietni argumenti, kas attaisno lēmumu par glābējsilīšu uzstādīšanu un pastāvēšanu Latvijas pilsētās. Vecāku izmisuma un krīzes gadījumos tās ir labākais risinājums bērna dzīvības saglabāšanai. Iespēja atstāt bērniņu drošā vietā palīdz novērst iespējamu jaundzimušo nogalināšanu, kas diemžēl dažkārt notiek, un arī mazuļa pamešanu novārtā un likteņa varā. Glābējsilīšu aizliegšana neatturēs tos, kas nolēmuši no bērna atbrīvoties, un neatrisinās bērna identitātes jautājumu, kas ir daudz sarežģītāka rakstura, uzskata ministrs. Turklāt pie katras glābējsilītes tiek izvietota informācija, kur krīzes situācijā nonākusī māmiņa var meklēt palīdzību, lai izšķirtos tomēr savu mazuli nepamest.
Šo nostāju Latvijas diplomāti skaidros ne tikai ANO bērnu tiesību ekspertiem, bet arī katrā starptautiskā diskusijā par bērnu tiesību jautājumiem. Glābējsilītes veiksmīgi darbojas tādās Eiropas valstīs kā Vācija, Austrija, Šveice, Polija, Čehija, Itālija, Lietuva, Slovākija. Latvijā pirmā tika atvērta 2009.gadā, bet šobrīd tādas ir jau sešās dažādās mūsu valsts pilsētās. Tajās līdz šim ir atstāti 20 mazuļi.