Ministrs norādīja, ka nosacīti šis spējo pārmaiņu periods sākās 2014.gadā ar Krievijas veikto Krimas aneksiju un konfliktu Ukrainā. Savukārt pērn viens no galvenajiem tematiem bija migrācijas krīze. Šogad par to gan tiekot runāts daudz mazāk, jo migrācijas dinamika ir mazinājusies.
"Runājam arī par Brexit, runājam par vēlēšanām, kas būs četrās valstīs. Visas no tām ir ļoti svarīgas - Vācija, Francija, Nīderlande, un izskatās, ka arī Itālijā varētu būt ārkārtas vēlēšanas. Tajā pašā laikā tomēr es gribētu teikt, par spīti daudz un dažādiem īpaši skaļiem paziņojumiem no vienas vai otras valsts vadītājiem vai politiķiem, vēlme saglabāt Eiropas Savienību (ES) un meklēt risinājumu ir daudz lielāka, nekā varbūt šķiet," pauda Rinkēvičs.
"Tas, ko esmu teicis par ārpolitikas veidošanu, lielā mērā attiecas arī uz Eiropas politikas veidošanu kopumā. Gan ministri, gan premjerministri, pirms dodas sanāksmju zālē, pauž ļoti skaļus, niknus paziņojumus, ka liekas - viss, pagalam, ES sabrūk, metam mieru, ejam mājās. Tad pēc piecām, septiņām, kaut vai 20 stundu sarunām kaut kāds kompromiss tomēr tiek panākts, jo beigās visi saprot - ES nav perfekta, bet nekā labāka nav, jo vienatnē tikt galā ar tām problēmām būs daudz grūtāk," klāstīja ministrs.
Taujāts par tā dēvēto "populisma vilni" Eiropā, ministrs norādīja, ka "negribētu runāt par populismu kā daudzi mani kolēģi, jo cilvēki tiešām ir vīlušies gan nacionālajās valdībās daudzu jautājumu risināšanā, sevišķi ekonomisko un sociālo, gan arī vīlušies Eiropas modelī kopumā.
Teikt, ka viņi ir populisti, tāpēc neklausāmies viņos un ejam uz priekšu, ir pēdējā muļķība.
Drīzāk ir tiešām jāskatās, kādā veidā reaģēt uz tām bažām. Tas ir tagad ierakstīts mūsu oficiālajās pozīcijās saistībā ar Brexit un Eiropas nākotni - drošība, ekonomika un tālāka dzīves līmeņa izlīdzināšanās ES ir tās prioritātes, uz kurām jākoncentrējas, nevis uz jaunu Eiropas institūciju un projektu radīšanu, kas parasti kompromisu rezultātā netiek novesti līdz galam un nefunkcionē pareizi. Tad mums ir kaut kas līdzīgs Šengenas zonai, kur ārējās robežas netiek pietiekami aizsargātas," skaidroja Rinkēvičs.
Attiecībā uz turpmākajām ES un Krievijas, kā arī Latvijas un Krievijas savstarpējām izmaiņām, Rinkēvičs spējas izmaiāns neprognozē: "Tās ir nonākušas attiecību dinamikā, kur diezgan daudz tiek runāts par Minskas vienošanās izpildi. Diemžēl mēs neredzam progresu, taisni otrādi. Kaut vai aizvadītajā nedēļā ir bijuši vairāki gadījumi, kad ir nogalināti cilvēki Donbasā. Redzam, ka Sīrijas problemātika ir saasinājusies un kļuvusi par vēl vienu būtisku jautājumu, bet redzam arī, ka ir mēģinājumi runāt NATO-Krievijas līmenī par risku mazināšanu."
Ministrs norādīja, ka no Maskavas ir bijuši zināmi uz sadarbību vērsti signāli dažās jomās, kamēr citās - tieši pretēji, tādēļ situācija ir ļoti pretrunīga un neviennozīmīgi vērtējama. "Kāds būs nākamais gads? Gribētu cerēt, ka tas nebūs gads, kurā starptautiskā situācija saasināsies," rezumēja Rinkēvičs.