„Nedomāju, ka Rīga tiks atdota okupantiem, esmu depresīvā stāvoklī. Šī ir tā reize, kad nespēju identificēties ar tautu, pareizāk sakot pūli, portālam Diena.lv atzina rakstniece Gundega Repše. „Domāju, ka šādu rezultātu noteica gan sabiedrībā valdošā apātija, gan riebums pret pašreizējām varas partijām. Es tikai domāju, ka nostrādās tautas pašsaglabāšanās instinkts, bet nekā,” pauda G.Repše.
Gleznotāja Džemma Skulme portālam Diena.lv atzina, ka „mēs esam izgāzušies. Tā ir mūsu neprasme analizēt. Latvieši paši ir nonākuši pie tā, ka mēs nepietiekami cienām savu valsti un ar to lepojamies. Te vienotā mezglā ir savijies gan pašapziņas, gan izglītības trūkums. Acīmredzami mūsu tautā ir tādas īpašības, kas mums ir liktenīgas. Mums ir vajadzīgs Lielais Psihiatrs.”
Teātra kritiķe Silvija Radzobe portālam Diena.lv skaidroja, ka „ir beidzies laiks, kad varēja vadīt un valdīt ar skaļām frāzēm par nacionālismu un patriotismu. Cilvēkiem nav uzticības, ka šie lozungi palīdzēs un dzīvi padarīs labāku. Saukt par nodevējiem tos cilvēkus, kas balsoja par Saskaņas Centru, var tikai bagāti cilvēki. Trūcīgiem cilvēkiem ir svarīgas gan brīvbiļetes sabiedriskajā transportā, gan bezmaksas brīvpusdienas daudzbērnu ģimenēm. Nav brīnums, ka cilvēki ar simpātijām izturas pret tām partijām, kas neizturas augstprātīgi un nicinoši pret trūcīgajiem. Vienotības līdere Sarmīte Ēlerte par Rīgu runāja kā par Ziemeļu zvaigzni, bet es domāju, ka daudzi cilvēki šo metaforu nemaz nesaprata. Ēlertei par sliktu nospēlēja gan Vienotības augstprātīgā attieksme pret cilvēkiem, gan Alvja Hermaņa ārkārtīgi augstprātīgā intervija.”