Augstākajos zaros rāpjas bērni. Einšteins esot apgalvojis, ka cilvēce ies bojā četru gadu laikā pēc bišu izmiršanas. Tiesa, pasaulē nav tik daudz cilvēku, lai apputeksnētu nepieciešamo kultūraugu daudzumu cilvēces paēdināšanai, taču, par laimi, eksperti ir vienisprātis, ka cilvēki tā dēļ vien neizmirs. Bites apputeksnē līdz 80% augu, tāpēc, pateicoties vējam, mūsu ēdienkartē būtu daži graudaugi, piemēram, kvieši, savukārt augļi, dārzeņi mums būtu jāaizmirst, jo pārējie savvaļas apputeksnētāji (dažādi insekti, arī putni) medus bites aizstāt nespētu. Pēc ekonomistu prognozēm, ja lauksaimnieki ņemtu talkā mākslīgās apputeksnēšanas iekārtas, pārtikas cenas paaugstinātos dramatiski un saasinātu bada problēmu pasaulē vēl vairāk. Gaļas kārajiem nāktos medīt pašiem bez apputeksnēšanas strauji iznīkstošajā ekosistēmā, jo dzīvnieku barošana ar kultūraugiem būtu pārāk dārga.
Jau 2009. gadā starptautiskās biškopju apvienības Apimondia prezidents Žils Ratija sarunā ar Reuters brīdināja, ka, turpinoties šādai bišu mirstībai, Eiropas biškopība izdzīvos tikai astoņus līdz 10 gadus. Parasti ziemā iet bojā līdz 20% bišu saimju, taču kopš 2006. gada bišu mirstība dažādās pasaules valstīs vidēji bija 30%, sasniedzot pat 90% dažās bišu dravās ASV. Daudzās valstīs 2011/2012 gada ziemā mirušo bišu skaits samazinājās, taču ASV lauksaimniecības departamenta eksperti brīdina nepriecāties priekšlaikus, jo par pozitīvu tendences attīstību varēšot spriest tikai tad, ja vismaz 2-3 gadus bišu izmiršana konstanti samazināsies.
Pesticīdi?
Kamēr Latvijā ziedu laikā valda pamatots satraukums par miglošanu dienas laikā, kas ir bitēm letāla, taču ar politisko gribu kontrolējama problēma, zinātniekus, biteniekus, lauksaimniekus un ekonomistus visā pasaulē biedē bišu saimju sabrukšanas sindroms (colony collapse disorder), kā rezultātā darba bites atstāj stropā medu, aizvākotus perus (jauno paaudzi) un aizlido nomirt. Tieši saimju sabrukšanas sindroms (SSS) tiek uzskatīts par cēloni paaugstinātajai bišu izmiršanai, kas sākās 2006. gadā Pensilvānijā, ASV.
SSS bieži tiek jaukts ar citiem bišu saimes bojā aiziešanas iemesliem, piemēram, bišu mātes nāves vai saindēšanās ar pesticīdiem dēļ, kā rezultātā bites nevis aizlido nomirt, bet atrodamas mirušas pie stropa. To akcentēja arī Vācija pēc tam, kad 2008. gadā pēc sēšanas ar gaisa spiediena sējmašīnu simtiem bišu saimju gāja bojā pēc ar pesticīdiem apstrādātu labības sēklu putekļu nokļūšanu gaisā, līdz ar to ziedos un bitēs. Pēc šī starpgadījuma Vācija aizliedza neonikotinoīdu grupas bīstamākā pesticīda klotianidīna izmantošanu sēklu apstrādāšanā – tiesa, tikai uz mēnesi.
Klotianidīns pieder pie plaši izmantotajiem neonikotionoīdu grupas pesticīdiem. Tie ir sistēmiski insekticīdi, kas vienmērīgi sadalās pa visu augu (arī nektāru un ziedputekšņiem) pat tad, ja apstrādātas tikai sēklas, un tiek uzskatīti par bitēm īpaši kaitīgiem. To šī gada sākumā apstiprinājusi arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), brīdinot, ka regulatīvās aģentūras legalizē pesticīdus, balstoties uz to ražotāju industrijas finansētiem, iespējams, apzināti maldinošiem rezultātiem par to bīstamību bitēm. Francijas Lauksaimniecības ministrija jau 2012. gadā aicināja EFSA aizliegt neonikotionoīdu grupas pesticīdus ES mērogā, publicējot kārtējā pētījuma rezultātus, kas apliecina, ka neonikotinoīdi lielās devās kaitē bišu orientēšanās spējām, kas tiek uzskatīts par vienu no iespējamiem SSS iemesliem. Kritiķi apgalvo, ka bites ar tik lielām pesticīdu devām dabā nesaskaras, turklāt konkrētu pesticīdu ietekmi ir grūti noteikt dažādu iemeslu dēļ, jo, piemēram, 2010. gadā kādā pētījumā ASV zinātnieki bišu stropā atrodamajās substancēs (medū, vaskā, propolisā, putekšņos) atklāja 121 dažādu pesticīdu un to blakusproduktus, līdz ar to nav iespējams noteikt katras ķimikālijas un to maisījuma konkrēto iedarbību uz biti.
Bišu AIDS?
Kādreiz daudzi zinātnieki uzskatīja, ka SSS ir jauna imūnsistēmu novājinoša slimība, taču tas neapstiprinājās. Tagad popularitāti arvien vairāk gūst teorija, ka bišu imūnsistēmu novājina vairāki faktori, kā rezultātā tās saslimst un aizlido nomirt. Šo faktoru skaitā ir pesticīdi, dažādi vīrusi, parazīti (galvenokārt varatozes ērce, nozēma), bišu saimju transportēšana uz dažādām dravām, kas var radīt stresu bitēm, un monokultūras lauksaimniecībā. Jau 2010. gadā raidsabiedrība BBC ziņoja par franču zinātnieku pētījumu, kas atklāja, ka bitēm, kas pārtiek no piecu veidu ziedputekšņiem, ir labāka imūnsistēma nekā tām, kas uzturā izmanto tikai vienu, tāpēc Francijā un Ziemeļamerikā daudzviet ceļmalās tiek sētas dažādas bitēm tīkamas puķes.
Diezgan lielu ažiotāžu presē sacēla britu dienas avīzes The Independent 2007.gadā publicētais raksts par elektromagnētiskās radiācijas ietekmi uz bišu orientēšanās spēju saskaņā ar kāda pētījuma rezultātiem, kurā patiesībā tika izmantoti nevis mobilie, bet gan vienkārši bezvadu telefoni. Citos pētījumos negatīva ietekme uz bitēm tika novērota, uz ilgāku laiku ievietojot mobilos telefonus stropos, kur tie, protams, parasti nav atrodami. Daži pētnieki bišu izmiršanā vaino arī ģenētiski modificētu augu putekšņus un klimata pārmaiņas.
Ķīnieši ābelēs, letiņi uz jumta
Nezinot konkrētu SSS cēloni, šo globālo ekonomisko un ekoloģisko draudu ir grūti apkarot, taču jācer, ka pēc EFSA brīdinājuma par neonikotinoīdu toksiskumu bitēm un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijas locekļa un Latvijas Biškopības biedrības vadītāja Armanda Krauzes nemitīgās cīņas par bišu veselību, politisko gribu izteiktāk vadīs veselais saprāts un globālas, nevis neilgtspējīgas atsevišķu industriju ekonomiskās intereses. Jebkurā gadījumā, latviešu bitenieki, pagaidām vēl nekāpj augļkokos apputeksnēt ziedus, bet gan uz Eiropas Komisijas ēkas jumta. To jau no pagājušā gada rotā divi bišu stropi, kas vasarā lepojās ar 120 kg medus ražu. Kamēr biškopji un zinātnieki cīnās ka varēdami, uz medu kārajiem ir iespēja atbalstīt pašmāju bišu dravas, našķējoties nevis ar ārzemju, bet gan vietējo medu.
[email protected]