"Diemžēl tā ir pēdējo desmit gadu tendence, kas turpināsies arī nākamajos gados. Mazo saimniecību izdzīvošana balstās galvenokārt uz gados vecākiem cilvēkiem, jo jaunie lielākoties aizbrauc. Turklāt arī subsīdiju līmenis ir visai zems, tāpat arī nav līdzekļu, lai iegādātos ražošanai nepieciešamo zemi, kas ir izšķirošais faktors saimniekošanas izvēršanai," sacīja Cimermanis.
"Vidējām un lielajām saimniecībām ir pietiekami daudz līdzekļu, lai iepirktu zemi, palielinātu ražošanas apjomus un nostiprinātu pozīcijas. Ļoti būtiski, ka lauku apdzīvotības labad šīs saimniecības spēj attīstīt arī blakus uzņēmējdarbības veidus, kas nav tieši saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Tas būtībā ir viens no veiksmīgākajiem veidiem, kā sekmēt attīstību laukos," sacīja Cimermanis.
Kā ziņots, pagājušajā gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits pieaudzis par 18,8%, kopā apsaimniekojot 63,6% no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.
Salīdzinot ar 2010.gadu, kopējais saimniecību skaits 2013.gadā sarucis par 1,9%, bet izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 4,5%.
Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 34,5 hektāriem 2010.gadā līdz 37,4 hektāriem 2013.gadā jeb par 8,4%. Salīdzinot ar 2010.gadu, vidēji vienā saimniecībā izmantotā zemes platība pieaugusi par 1,5 hektāriem jeb par 12,0%.