Premjers norādīja, ka labēji centrisko partiju sadrumstalotība ir problēma, kas attiecas gan uz tām partijām, kas nepārvarēja 5% barjeru, kā arī varētu būt viens no iemesliem iedzīvotāju zemai aktivitātei vēlēšanās. Proti, Saskaņas centram savus vēlētājus izdevās mobilizēt, bet labēji centriskām partijām tas pilnībā neizdevās, līdz ar to daļa vēlētāju vienkārši neieradās uz vēlēšanām, uzskata valdības vadītājs.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc tas neizdevās, Dombrovskis sacīja, ka tas esot sadrumstalotības jautājums. Ja partijas būtu nākušas ar vienu spēcīgu piedāvājumu, rezultāts varētu būt citādāks.
Dombrovskis arī atgādināja, ka Vienotība vairākas reizes bija nākusi klajā ar iniciatīvu veidot vienotu sarakstu Rīgas domes vēlēšanām, bet valdības koalīcijas partneru atbalstu šīs ierosinājums neguva.
Reformu partijas (RP) frakcijas vadītājs Edmunds Demiters uzsvēra, ka pēc vēlēšanām Rīgā ir skaidrs, ka valdības koalīcijas partiju deputāti nebūs pārstāvēti Rīgas domes varā, līdz ar to kādi lēmumi, kas pieņemti priekšvēlēšanu procesā, bija kļūdaini.
Savukārt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka nacionālā apvienība vēlēšanās Rīgā nostartējusi ar labāko rezultātu no koalīcijas partneriem, tātad vēlētāji kā pareizu novērtējuši VL-TB/LNNK lēmumu startēt atsevišķi.
Dzintars arī uzsvēra, ka tagad esot jādomā par Saeimas vēlēšanām un, viņaprāt, parlamenta vēlēšanās "pareiza formula" būtu divas stipras latviskās partijas - nacionāli konservatīvā, ko pārstāvētu nacionālā apvienība, kā arī vairāk liberāli eiropeiski noskaņots spēks, kas varētu būt Vienotība kopā ar RP. Tas palīdzētu šīm partijām saglabāt pēc iespējas lielāku pārstāvniecību, skaidroja nacionālās apvienības līderis, piebilstot, ka Rīgas domes vēlēšanās ir "ārkārtīgi nopietns trauksmes zvans mums visiem".
VL-TB/LNNK deputāts arī sacīja, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir apgriezti proporcionāli ministru krēslu sadalījums valdībā, taču nacionālā apvienība uzticas premjeram kā koalīcijas vadītājam un turpinās strādāt valdībā, neprasot ministru demisiju.
Arī valdības vadītājs akcentēja, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas, nevis Saeimas vēlēšanas, līdz ar to valdības koalīcijas sastāvu neietekmē. Tomēr, ja kādas partijas grib nākt ar kādiem piedāvājumiem kontekstā ar netiešo pašvaldību vēlēšanu ietekmi, tad partijām tādas iespējas ir, bilda Dombrovskis. Viņš arī apliecināja, ka joprojām spēkā ir uzstādījums, kas paredz, ka šai koalīcijai ir jānostrādā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Tikmēr Demiters apgalvoja, ka RP frakcijā nav domu vai bažu par šķelšanos. Taujāts, vai RP spēs mobilizēties un veiksmīgi piedalīties parlamenta vēlēšanās, Demiters atbildēja, ka 15.jūnijā gaidāma RP domes sēdē un jūlijā - partijas kongress, kur arī tiks diskutēts par šo tēmu.