Viņš uzsvēra, ka pašreizējā koalīcijas atkāpšanās vairākos jautājumos un atgriešanās pie nodokļu jautājumiem, kas saistīti ar budžeta paketi, parāda, ka ''viss ir salaists dēlī".
Pēc viņa domām minētais jautājums, kā arī kritizētās ''deputātu kvotas'' gan valdību, gan Saeimu ir nostādījusi neērtā situācijā un labākais, ko patlaban varētu darīt, ir atzīt kļūdu, atvainoties, kārtīgi apspriest visus šo jautājumos un veikt nepieciešamās izmaiņas, turklāt šoreiz to nedarīt ''pa naktīm''.
Politologa ieskatā 'Vienotība' patlaban mēģinās koalīcijā pozicionēties kā iekšējais opozicionārs, lai gan pati balsoja par nākamā gada budžeta paketi, taču runāt par ''šūpošanos koalīcijā" neesot pamata.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka koalīcija apsver no nākamā gada attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, kuras izpelnījušās gan sociālo partneru, gan sabiedrības kritiku, un tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Šodien koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.
Ministru prezidents Māris Kučisiskis (ZZS) šodien pēc koalīcijas padomes sēdes pauda, ka no 1.janvāra nevarētu administrēt sistēmu ar tik daudz izņēmumiem, cik atbalstīti pēdējā brīdī.
"Mēs šobrīd neesam gatavi administrēt to, kas 1.janvārī būs," atzina valdības vadītājs, piebilstot, ka pašlaik nav skaidrības par jaunu normu ļoti daudzu izņēmumu grupu dēļ. Līdz ar to valdība nav tiesīga saglabāt normu, kas pašreizējā situācijā nav sabiedrības interesēs, akcentēja premjers.
Savukārt ''Vienotība'' attiecīgajai iecerei patlaban nepauž atbalstu. Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns žurnālistiem sacīja, ka frakcijas sēdē, kuru apmeklēja arī Māris Kučinskis, bija desmitiem jautājumu.
Smiltēns arī uzskaitīja šos jautājumus - ietekme uz nākamā gada budžetu, darbinieku sociālais nodrošinājums u.c. Piemēram, Kučinskis esot teicis, ka ietekmes uz budžetu nebūšot, tomēr uzņēmējiem šādas izmaiņas būšot izdevīgākas, klāstīja Smiltēns, piebilstot, ka tas "nelīmējas kopā".
Tāpat esot jautājums par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas piedāvājumu papildināt izņēmumu kategorijas, kas izmaksāšot 50 miljonus eiro, turpināja Smiltēns. Līdz ar to Vienotība prasa premjeram un Finanšu ministrijai precīzus aprēķinus un dokumentus, tad, pamatojoties uz tiem, politiskais spēks arī pieņems lēmumus.