Neviena no koalīcijas partijām, kas pirms Saeimas vēlēšanām vārdiski iestājās par sabiedrības iespējām ietekmēt lēmumus valstī, sēdes laikā neiebilda pret priekšlikumu pieckāršot referenduma pirmajā posmā savācamo parakstu skaitu, norādīja politoloģe. I. Kažoka bija gaidījusi, ka starp koalīcijas partijām valda kāda konkurence, turklāt dažām no tām vajadzēja būt noteiktiem principiem attiecībā uz sabiedrības līdzdalības jautājumiem, taču neviena no koalīcijas partnerēm šos principus sēdē neaizstāvēja.
"Tā vienprātība, ko es redzēju Juridiskajā komisijā, ir tā, kas mani skumdināja, jo, manuprāt, tas nav labi izsvērts un labi argumentēts lēmums no tām trim politiskajām partijām, kas visvairāk ir iestājušās par sabiedrības iespējām pašorganizēties," pauž I. Kažoka.
Politoloģe pieļauj, ka partiju galvenā motivācija palielināt referenduma ierosinātāju skaitu ir bažas par to, kas varētu notikt nākamajās tautas nobalsošanās. Tās ne obligāti ir varbūtējās iniciatīvas par pilsonības piešķiršanu visiem vai valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.
"Tikpat lielā mērā es domāju, ka Vienotībai ir bažas par to, ka nacionāli noskaņotie koalīcijas partneri varētu izmantot iespēju ierosināt tautas nobalsošanu par kādiem jautājumiem, kas Vienotībai reāli varētu atņemt kādus vēlētājus," pieļauj I. Kažoka.
VL-TB/LNNK atbalsts šai iniciatīvai, Kažokasprāt, partijai kādreiz varētu dārgi maksāt, jo tai, kā salīdzinoši jaunam politiskajam spēlētājam, šīs tautas inicitatīvas lielā mērā varēja kalpot kā iespēja aktualizēt savas tēmas, par kuru reklamēšanu partija nevarētu samaksāt. "Tā kā tas viss norāda uz paranojas gaisotni, ka partijas nesaprot savas pragmatiskās intereses un šajās paranojas gaisotnē ir gatavi tālu aiziet ārpus tām lietām, kas tika solītas vēlētājiem," sacīja I. Kažoka.
Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs I. Kažoka novērojusi vispārēju nepatiku pret tautas iniciatīvām un referendumiem kā parādību. Taču politoloģe uzskata, ka dažādas tautas iniciatīvas, jo īpaši iniciatīva par tautas iespējām atlaist Saeimu, daudz ko Latvijas politikā ir mainījusi, iedibinot veselīgu līdzsvaru starp tautu un varu. Šobrīd koalīcija vēlas šo līdzsvaru izjaukt un, kā uzskata I. Kažoka, dara to absurdā veidā: "Ierosināt Saeimas atlaišanu būs pieckārt vienkāršāk, nekā kādu jaunu likumporjektu par, iespējams, ne sevišķi svarīgu jautājumu."
"Pati šī nekonsekvence jau norāda, ka šī lēmuma palielināt parakstītāju skaitu pamatā ir nevis racionāli apsvērumi vai kāda izvērsta analīze, bet gan tāda paranoiska draudu atmosfēra, kuras ietvaros deputāti rīkojas neracionāli. Tas atspoguļojas gan argumentācijā, gan tajā, ka vismaz dažas partijas nesaprot, kādas ir viņu pašu intereses un iespējas pašiem kādu dienu rosināt kādu tautas iniciatīvu," piebilst I. Kažoka.