Delna nepiedalījās Streļčenoka darbības novērtēšanas komisijā un tās rīcībā nav vērtēšanas dokumentu, bet no ģenerālprokurora komisijas secinājumiem izriet, ka KNAB vadītājs divu gadu laikā nav spējis sakārtot iekšējos normatīvos aktus un ka KNAB vadītājam trūkst izpratnes par operatīvo darbību.
KNAB ir augsta līmeņa iestāde, kuras pamatuzdevums ir novērst un apkarot korupciju valstī un uzraudzīt politisko partiju finansējumu. KNAB ir liela nozīme starptautiskajā telpā un, lai birojs sevi atspoguļotu kā prestižu un spēcīgu biroju, vadītājam jābūt ar augstu novērtējumu un atzinību. Lai nodrošinātu efektīvu biroja funkciju īstenošanu, biroja vadītājam ir jābūt augsti kvalificētam profesionālim, kurš iegūst sabiedrības un kolektīva uzticību, ir enerģisks un nepārtraukti attīstās un attīsta biroja profesionalitāti. Biroja vadītājam nepārtraukti ir jāpārskata un jāpilnveido biroja procesi, lai birojs darbotos mērķtiecīgi un uz rezultātu.
Augsta līmeņa iestādes vadītājam C vērtējums nav pieļaujams. C vērtējums raksturo, ka ierēdnis veic pamatpienākumus, kādi ir noteikti amatu aprakstā un neizrāda iniciatīvu, kas ir pretēji tam, kādam ir jābūt iestādes vadītājam. Šāds vērtējums ir pieļaujams vecākajam referentam, bet ne augsta līmeņa iestādes vadītājam. KNAB priekšnieks ar C vērtējumu nenodrošina KNAB efektīvu darbību, kas vērsta uz korupcijas mazināšanu valstī. Būtiski ir tas, ka Streļčenoks ir apmierināts ar savu vērtējumu. Tas liecina par izpratnes trūkumu, kādam ir jābūt labam vadītājam.
Novērtējot KNAB priekšnieku uz C, Ministru prezidentam būtu jālemj par komisijas izveidi, kas vērtētu Streļčēnoka atbilstību amatam un spēju turpināt vadīt biroju. Būtiski pieminēt, ka ieceļot Streļčēnoku amata, viņam tika dots "mandāts" pilnveidot savu kompetenci. Pēc divu gadu darba ir secināms, ka Streļčēnoks nav izmantojis iespēju pierādīt, ka ir spējīgs vadīt KNAB, tieši pretēji, pēdējā laika notikumi liecina, ka KNAB priekšnieks nespēj organizēt KNAB darbu, kas izpaužas ar nesakārtotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, neizpratni par biroja operatīvo darbu un personāliju konfliktiem.
KNAB priekšnieks uzskata par nepamatotiem Delnas publiski paustos apgalvojumus par viņa nespēju vadīt iestādi un norāda, ka Delna nekorekti interpretē viņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātus, kā arī vēlreiz paskaidro, ka saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto novērtējums C pielīdzināms novērtējumam labi.
Streļčenoks paskaidro, ka nepamatots ir arī Delnas apgalvojums par viņa bezdarbību normatīvo aktu aktualizēšanas jautājumā un informē, ka savas darbības laikā viņš ir apstiprinājis 19 KNAB darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus par KNAB darba organizācijas jautājumiem, un papildus informē, ka atbildīgo amatpersonu lietvedībā izstrādes stadijā šobrīd atrodas 17 iekšējie normatīvie akti, kuru aktualizēšana tika uzsākt 2012.gada sākumā.
KNAB priekšnieks Streļčenoks informē, ka amatpersona, kuras atbildībā cita starpā bija normatīvo aktu aktualizēšana par nepienācīgu amata pienākumu pildīšanu ir atbrīvota no amata pienākumu pildīšanas.
Vienlaikus Streļčenoks lūdz Delnu pirms publisku paziņojumu sniegšanas pārliecināties par Delnas paustās informācijas atbilstību patiesībai un izvērtēt Delnas norādīto argumentu atbilstību tiesību normās noteiktajam jautājumā par valsts pārvaldes amatpersonu, īpaši vadības, novērtēšanu.
Streļčenoks aicina Delnu pirms šādu publisku iestādes vadītāja reputāciju aizskarošu paziņojumu izplatīšanas iepazīties ar KNAB darbības rezultātu apkopojumu Streļčenoka vadības laikā, kas uzrāda augšupejošas tendences visās iestādes darbības jomās, kā arī iepazīties ar iestādē veiktajiem pasākumiem iekšējās komunikācijas uzlabošanas un darbu organizācijas pilnveidošanas jomā.
Papildināts ar Streļčenoka atbildi pēdējās piecās rindkopās