Diskusiju par starptautiskus panākumus guvušu mākslinieku prēmēšanu aktualizējis Jāņa Norda pilnmetrāžas spēlfilmas Mammu, es tevi mīlu! un Ēvalda Lāča animācijas filmas Eži un lielpilsēta augstais novērtējums Berlīnes kinofestivālā. Kā vēstīts, Norda filma ieguva Starptautiskās žūrijas balvu un 7500 eiro naudas balvu, savukārt Lāča animācijas filma ieguva žūrijas balvu, kā arī bērnu žūrijas diplomu.
"Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka pēc tik daudz gadu cīņas nabadzīgos, spiedīgos apstākļos, Latvijas kino ir guvis reālus panākums Berlīnes kinofestivālā," portālam Diena.lv atzina dzejniece Liāna Langa. Viņasprāt, tas ir labs iemesls valstij pārskatīt savu attieksmi pret kultūras finansējumu, atvēlot kultūras nozarei ievērojami lielākus līdzekļus nekā līdz šim.
L.Langa arī norāda, ka sasniegumi kultūras jomā ir līdzvērtīgi sasniegumiem sportā un to būtu jāņem vērā arī valstij, piešķirot atbilstošas prēmijas. "Tieši kultūras fakti pastāsta par Latviju un nes tās vārdu pasaulē tādā intelektuālā un emocionālā līmenī, kas ir ļoti nozīmīgi Latvijas tēlam pasaulē. Līdz ar to tā publisko attiecību vērtībā nav novērtējama pat ne ar lieliem līdzekļiem," uzskata dzejniece. Viņa abu Latvijas filmu panākumus Berlīnes kinofestivālā salīdzina ar sportistu panākumiem Olimpiskajās spēlēs, līdz ar to būtu pelnījušas atbilstošas valsts prēmijas.
Animācijas filmu režisore Roze Stiebra šādas valsts prēmijas sauc par "rotājumiem" – viņasprāt, būtiskāks ir sistemātisks finansējums kultūras nozarei. "Mēs nevaram uzlikt rotājumus apģērbam, kura nav. Būtiskāk ir veidot šo pašu pamatu, šo apģērbu un tad arī tie rotājumi nāk," norāda režisore. Viņasprāt, valstij būtu jāpalielina finansējums ne tikai kino jomai, bet visai kultūras nozarei un tikai pēc tam varētu domāt par apbalvojumiem.
"No vienas puses, protams, šādi kultūras darbinieku panākumi nekādā veidā nav zemāk vērtējami par sportistu panākumiem. Ja vērtējam no šāda skatu punkta, tad, protams, ka būtu jādomā par kaut ko šajā virzienā," teic Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Tiesa gan kultūras jomā, kā norāda M.Lāce, būtu problemātiski noteikt, kas tiek uzskatīts par vērā ņemamiem panākumiem.
"Viena lieta ir mūzika, otra lieta ir kino un tad, kurš no kino festivāliem tiks uzskatīts par to augstāko? Kur būs tā zelta medaļa, kur būs tā sudraba medaļa un kur būs tā bronzas medaļa? Man liekas, ka tur ir diezgan liela specifika katrā šajā kultūras jomā. Es izturētos nedaudz atturīgi pret to, bet tas, ka būtu nepieciešams mērķtiecīgs, lielāks atbalsts kultūrai kā tādai, tiem procesiem, kas notiek, lai mākslinieki varētu radoši strādāt, tas gan neoliedzami ir vajadzīgs," uzskata Lāce.
Kultūras ministrija, atbildot uz jautājumu, vai vajadzētu piešķirt "naudas balvas" māksliniekiem, kuri nesuši Latvijas vārdu pasaulē, atzina, ka Kultūras ministrija un Kultūras alianse ir vienojusies aicināt nozaru padomes pašas iesniegt savus priekšlikumus apbalvošanas kritērijiem. "Jau šobrīd kultūras nozares sekmīgi īsteno dažādus profesionālās izvērtēšanas un apbalvošanas pasākumus: Lielā Mūzikas balva, Spēlmaņu nakts, Lielais Kristaps u.c. Ik gadu izcilākajiem kultūras darbiniekiem tiek pasniegtas arī īpašās MK balvas. Taču ir nepieciešams izvērtēt, kā ''izmērīt'' un novērtēt starptautiskus sasniegumus, par ko viedokļi ir ļoti dažādi," uzskata ministrija. Tās pārstāvji arī norādīja, ka apbalvošanas galvenie principi vienlaikus tiks iestrādāti nozaru stratēģijās, kuras Kultūras ministrijai ir jāiesniedz līdz marta beigām. "Nozaru stratēģijas ir nepieciešamas, lai topošais kultūrpolitikas ''jumta'' dokuments Radošā Latvija (nākamajam plānošanas periodam) būtu balstīts reālās nozaru vajadzībās un attīstības perspektīvās," sacīja ministrijas pārstāvji.
Uz jautājumu, vai ministrija vērtēs iespēju ieviest šādu apbalvošanas "kārtību", tā atzina, ka vērtēs priekšlikumus, kā tos labāk ''iedzīvināt'' esošā, kā arī nākotnē iespējamā finansējuma ietvaros.
(ziņa papildināta ar pēdējām divām rindkopām)