"Cits jautājums, vai notiek integrācija, marginalizācija vai segregācija. Patiesībā viens un tas pats cilvēks var piedzīvot visu no minētā. Cilvēks, kurš ļoti labi integrējas, kāda iemesla pēc var pēkšņi sajusties ļoti atsvešināts un nevēlēties vairs piedalīties integrācijā," uzskata N.Muižnieks.
Viņaprāt, cerēt, ka Latvija nākotnē kļūs etniski viendabīga, ir diezgan nereāli. "Tieši otrādi – Latvija kļūs daudzveidīgāka, jo nākamajos divdesmit gados pieredzēsim, ka visas Austrumeiropas valstis arī taps par imigrācijas valstīm. Čehijā, Polijā un Ungārijā tas jau notiek," laikrakstam norādīja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs. Viņš uzskara, ka gadījumā, ja Latvijas ekonomika attīstīsies un demokrātija nostiprināsies, Latvija kļūs par daudz pievilcīgāku vietu migrantiem. "Labāk gribētu redzēt tādu Latviju, kurā iebrauc, nevis no kuras izbrauc, kaut tas, protams, radīs jaunas cilvēktiesību problēmas un izaicinājumus," piebilda N.Muižnieks.
Uz jautājumu, vai tā ir diskriminācija, ja Latvijā latviešu jaunieši nevar atrast darbu tāpēc, ka nemāk krievu valodu, N.Muižnieks atzina, ka nē, ja to prasa darba specifika. "Bet, ja šī prasība ir nepamatota un darbā krievu valodas prasme nav vajadzīga, tad gan tā ir diskriminācija. Par diskrimināciju uz valodas pamata ir ļoti maz tiesu prakses gan valstīs, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Patiesībā ļoti grūti noteikt šo robežu, kad ir diskriminācija uz valodas pamata un kad nav. Latvijā par to bijis maz diskusiju, tāpat kā par to, cik pamatotas ir latviešu valodas prasmes prasība – kādā profesijā kādā līmenī šī valodas prasme tiešām nepieciešama," Latvijas Avīzei teica N.Muižnieks.
Kurā valstī kaut vienam NAV
muižnieks
Raivo