Tāpat kā gada panākums vērtējama bioloģiskā piena, dārzeņu un augļu iekļaušana izglītības iestāžu 1.-9.klašu skolēniem programmās Skolas piens un Skolas auglis.
Arī Latvijas Zemes fonda darbības sākšana novērtēta kā gada panākums, savukārt lauku infrastruktūras sakārtošanā liela nozīme ir Lauku attīstības programmā (LAP) iestrādātajam vairāku desmitu miljonu eiro finansējumam lauku ceļiem, tehnikai un meliorācijai.
Savukārt kā lielākais trieciens nozarei definējams piena iepirkuma cenu kritums par teju 30%, kuru ietekmēja piena kvotas režīma atcelšana 2015.gada 31.martā un tam sekojošā pārprodukcija, kā arī Krievijas embargo. Līdzīga situācija veidojusies arī cūkkopība nozarē, kur stāvokli pasliktināja Āfrikas cūku mēra izplatība.
Tikmēr kā gada neražas piemērs zemnieku skatījumā ir situācija ap piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens lielākā īpašnieka, kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas pasludināšanu, tā atstājot smagas pēdas piena kooperācijas līdzšinējā un turpmākajā praksē.
Savukārt kā gada iespēja nosaukts Eiropas Savienības atbalsta pasākums Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības un jaunu saimniecību veidošanos.
Kā gada sadarbība LOSP skatījumā novērtēts darbs ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, aizstāvot uzņēmējus budžeta veidošanas jautājumos. Tāpat veiksmīga sadarbība bijusi ar Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu, Ekonomikas ministriju, Latvijas darba devēju konfederāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju.
Savukārt nākamā gada izaicinājumi LOSP skatījumā būs piensaimniecību izdzīvošana un pielāgošanās tirgus situācijai, konkurētspējas paaugstināšana. Tāpat jāpanāk, lai atbalsta maksājumi būtu līdzvērtīgi vismaz ES dalībvalstu vidējam līmenim. Jāpanāk arī darbaspēka nodokļa samazināšana, kā arī pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai. Jāstrādā pie tā, lai arī turpmāk subsīdijas netiktu iekļautas ar nodokli apliekamajos ieņēmumos.
"Legālās nodarbinātības veicināšanai laukos būtu nepieciešams arī paplašināt iespēju nomaksāt konstantu nodevu, nodarboties ar produkcijas ražošanu sev un tirgum nelielos, bet tirgū pieprasītos apjomos. Piemēram, mājražotājs, audzējot gurķus un nomaksājot 50 eiro gada nodevu, var nodrošināt sev produktus pašpatēriņam un pārējo legāli pārdot tirgū," sacīja Treibergs.
Izaicinājums nākamajam gadam būs arī klimata pārmaiņas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Ja jautājums ES līmenī tiks virzīts ar mērķi samazināt SEG emisijas, neņemot vērā kultūraugu absorbēto oglekļa apjomu, lauksaimniecībai tie būšot papildu izdevumi.
"Risinājums ir virzīties uz nulles līmeņa SEG bilanci. Ja ES pieņems regulu, kura noteiks SEG emisiju samazināšanu bez bilances izvērtējuma, tad būsim tikpat neapskaužamā situācijā kā ar "godīgajiem" platību maksājumiem. Latvijai nekavējoties ir jārod finansējums pētniecībai, lai argumentēti pierādītu floras oglekļa absorbciju," rezumēja LOSP vadītājs.
LOSP apvieno 62 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 000 ražojošos lauksaimniekus.