Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) esot paziņojusi, ka lēmums par otrās parakstu vākšanas kārtas organizēšanu vai neorganizēšanu saistībā ar "nepilsoņu referenduma" rosināšanu tiks pieņemts 1.novembrī. Kā norāda Par dzimto valodu pārstāvji, pastāv liela iespēja, ka šis lēmums būs negatīvs. Esot zināms, ka trīs ministriju - Tieslietu, Iekšlietu un Ārlietu - vadības ir paudušas pret parakstu vākšanas procesa turpināšanos vērstu viedokli.
Partijas Par dzimto valodu pārstāvji aicina "lietas saukt īstajos vārdos - notiek gatavošanās nozieguma paveikšanai". Likums CVK vai jebkurai citai ievēlētai vai ieceltai iestādei nedodot tiesības pārtraukt parakstu vākšanu pēc sekmīga pirmā posma norises. "Ja ir noziegums, tātad ir arī noziedznieki," norāda Lindermans, Osipovs un Girs.
Politiskais spēks brīdina, ka viņi centīsies panākt, lai pret tiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļiem, kuri balsos par pretlikumīgu lēmumu, tiktu sākta kriminālvajāšana. Partijas pārstāvji atsaucas uz Krimināllikuma 90.pantu un 317.pantu.
Krimināllikuma 90.pants nosaka, ka "par apzinātu personas kavēšanu brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētam vai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotajā tautas nobalsošanā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām."
Savukārt 317.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka "par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, (..) ja tās saistītas ar spīdzināšanu vai ja tās izraisījušas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem."
Kā ziņots, CVK 1.novembrī lems par vēlētāju iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā” par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem tālāku virzību, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Lielākā daļa institūciju ir sniegušas skeptisku viedokli par iespēju rīkot "nepilsoņu referendumu''. Vairākos atzinumos ir norādīts, ka iesniegtie likuma grozījumi nav atzīstami par pilnīgi izstrādātiem, kā to paredz Satversmes 78.pants.
Vēlētāju parakstītais likumprojekts ''Grozījumi Pilsonības likumā'' CVK tika iesniegts šā gada 4.septembrī un paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.
Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām, likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā” ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.