"Viens no lielākajiem izaicinājumiem man būtībā bija rast tādu psiholoģisku stabilitāti šajā kolektīvā, kur bija ļoti - es gribētu atrast pareizo vārdu - sašūpota pirms manas atnākšanas: daudz dažādu publikāciju, dažādas tēmas tika risinātas par to, kas ir labi vai slikti, skandaloza iepriekšējā direktora aiziešana un no tā visas izrietošās sekas. Es nevaru apgalvot, ka simprocentīgi man ir izdevies visu līdz galam savest kārtībā un tagad ir miera osta iestājusies, tāda laikam teātrī pēc būtības nav iespējams, bet es domāju, ka par procentiem 80-85 man ir izdevies radīt tādu drusku līdzsvarotāku šo atmosfēru," intervijā Latvijas Radio, daloties pārdomās par pirmo gadu LNO, klāstīja Liepiņš.
Viņš norādīja, ka šo gadu LNO vēl dzīvo ar iestrādēm, kas nāk no iepriekšējās plānošanas, taču arī repertuārā jau parādījušās pirmās novitātes, piemēram, par tādu viņš uzskata Rigoleto iestudējumu, kura sagatavošanā izmantoti jauni principi.
Tāpat izdevies stabilizēt finanšu situāciju, par ko sīkāk gan operas direktors pagaidām nevēlas runāt. "Ir dažādi noslēpumi biznesā, es nevaru tos visus atklāt, protams," viņš teica, vienlaikus uzsverot - būtu gan pārsteidzīgi teikt, ka naudas ir par daudz, jo joprojām nepietiekams finansējums ir tehniskajiem dienestiem, kas rada virkni problēmu.
"Mēs varam, protams, savilkt jostas, (..) bet tomēr tas nākotnes perspektīvā nav risinājums," piebilda Liepiņš, norādot, ka jau tagad tiek taupīts, piemēram, koncentrējoties uz vietējiem režisoriem, atlikušos līdzekļus labāk izmantojot atsevišķiem dziedātājiem, kas paceļ mākslinieciskās kvalitātes latiņu augstāk.
Runājot par finansējumu, Liepiņš arī atgādināja, ka joprojām iestrēgusi ir LNO trešās kārtas būvniecība. Viņaprāt, ja Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību tagad savā pārziņā pārņēmuši privātie investori, tad valstij būtu īstais laiks pievērsties operas projekta pabeigšanai. "Mēs sagaidām, ka beidzot varēs ķerties klāt pie operas trešās kārtas kāds," atkārtoti uzsvēra Liepiņš, vienlaikus gan atzīstot, ka nepieciešamā summa nav maza - aptuvenais cipars, par ko iepriekš ticis runāts, ir 40 miljoni eiro.
Tāpat Liepiņš cer, ka jaunais parlamenta sasaukums izšķirsies par LNO nosaukuma maiņu, proti, pārdēvējot to par Latvijas Nacionālo operu un baletu. "Piedāvājums ir pārsaukt šo iestādījumu kā Latvijas Nacionālā opera un balets. "Es sapratu, ka Latvijas Nacionālā opera ir māja. Tas, kas šeit ir iekšā, ir Latvijas Nacionālā opera un balets," savu nostāju skaidro LNO direktors.
Savukārt, atbildot uz pārmetumiem, kas Liepiņam un operai tika veltīti vasarā, kad LNO telpas tika izīrētas krievu komponista Igora Krutoja dzimšanas dienas svinībām, operas direktors uzsver - tas ļāvis LNO saņemt 130 tūkstošus eiro, par ko tika nopirkti mūzikas instrumenti, "vesela rinda dažādu pirkumu ir darīti un šī nauda lietderīgi tiek izmantota".
"Šī liekulīgā izrunāšanās pēc tam, ka tagad mūsu nacionālais dārgums ir izīrēts krievu bandītiem un Putina sūkātājiem, un tamlīdzīgi... Visādus tekstus dabūju atklausīties personiski, kas attiecas uz mani. Tur ir diezgan tādas lielas rupeklības sarunātas principā, par ko vēl viss stāsts nav beidzies, mums viss ir priekšā. Jo cilvēkiem par saviem vārdiem ir jāatbild, un mēs lēnā garā ejam uz tiesas procesiem, jo operas reputācija un prestižs tajā laikā tika bojāts, un juridiski procesi notiek," norādīja Liepiņš, atzīstot gan, ka viņa zākātāji bijuši ar pseidonīmiem.