Runājot par Minskas vienošanos, vēstniece skaidroja, ka cilvēki Ukrainā to dēvē par labāko no sliktākajiem variantiem, kāds ir iespējams. "Ja ejam punktu pa punktam, varam secināt, ka pārkāpumi no Krievijas puses ir acīmredzami. Vienīgi uz 1.septembri bija zināms pieklusums uguns pārtraukšanas kontekstā, kad nebija militārpersonu un civiliedzīvotāju upuru," viņa zināja sacīt.
Tāpat Daudze norādīja, ka Ukraina gan katru dienu veic zonu pārskatu un uzskaita, cik bijis šāvienu. Tāpat viņi arī atbild, ja uz viņiem tiek šauts. To vēstniece sauc par aizstāvību. "Savukārt, ja raugāmies uz smago ieroču atvilkšanu, kuru verificē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija, ziņojumi rāda, ka ir brīži, kad tie ir atvilkti. Tomēr misijas dalībnieki netiek klāt okupētajai teritorijai, nevar verificēt," informēja Daudze.
Vaicāta par gūstekņu apmaiņu, vēstniece skaidroja, ka tā notiek, taču tā ir delikāta lieta, un sarunu procesu nevajadzētu traucēt, kamēr viss nav izpildīts līdz galam. Pašlaik pats būtiskākais šajā jautājumā ir starptautiski atzīto robežu starp Ukrainu un Krieviju kontroles pārņemšana no Ukrainas puses. Diplomāte arī norādīja, ka Minskas vienošanos ieviešanas vajadzībām ir izveidotas darba grupas, kas regulāri tiekas un palīdz noregulēt konfliktu.
Taujāta, vai vēstniecei ir pārliecība, ka tas izdosies, viņa atzina, ka cerība ir. "Man nevar būt pārliecība, jo esam vērotāji. Pašlaik mēs strādājam, lai tas viss īstenotos. Mēs apelējam pie veselā saprāta un politiskās tālredzības," uzsvēra Daudze.
Vēstniece arī norādīja, ka netiek apšaubīts, ka Doņeckas un Luhanskas atsevišķu apgabalu pašpasludinātie vadoņi nav pilnīgi neatkarīgi, jo viņus pārrauga. Tāpat pašlaik pastāv cerība, ka tie cilvēki, kas pieņem lēmumus, tomēr orientējas uz risinājumu, nevis nepārtrauktu situācijas destabilizēšanu. "Beigu beigās risinājums ir nepieciešams un mēs pie tā nonāksim. Vienīgi ir jautājums - cik tas maksās? Tās atkal būs jaunas cilvēku dzīvības, taču tā ir visdārgākā maksa, kuru nedrīkst pieļaut," uzsvēra Latvijas pārstāve Ukrainā.
Vaicāta, vai Ukrainas puse ievēro Minskas vienošanās, vēstniece lakoniski norādīja, ka ukraiņu interesēs ir panākt mieru savā teritorijā. "Viņi vēlas atgūt savas teritorijas, stabilizēt situāciju valstī, kā arī reformu procesā veicināt valsts attīstību. Tā īstenošana ir viņu un visas Eiropas interesēs, līdz ar to Eiropas demokrātiskās valstis palīdz un sniedz savu atbalstu, tostarp finansiāli un ar savām zināšanām," sacīja Daudze.
Tāpat viņa norādīja, ka tā ir solidaritātes un politiskā atbalsta paušana. Lai to panāktu, Ukrainas valdība un sabiedrība kopumā pieliek maksimālas pūles, lai viņi tiktu uztverti kā uzticams partneris. "Kas attiecas uz Minskas vienošanos izpildi, kā jau minēju, tā ir Ukrainas interese, lai tā tiktu pildīta," rezumēja vēstniece.
Jau vēstīts, ka konflikts Ukrainā aizsākās pagājušā gada februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.